|
Apr. 5th, 2004|06:58 pm |
Manī dziļi dziļi kārtējo reizi mostas kaut kādi pagāniskie pirmsākumi. Briest kā pumpuri. Rūgst kā zeme pavasarī. Acis deg. Un brīžiem ir tāda sajūta, ka tas nav labi, nav pareizi kaut kā, ka tas ir teju vai slimīgi. Tomēr neatturami, nenovēršami, neglābjami. Ek, sieviete... |
|