amalija

Nekā personīga...

Mīlestības burvībai ir malšana ar dziedāšanu.
"Maļu maļu, ko es maļu? Sava vīra bikses maļu. Lai vīriņi atsagrieze, Kā saulīte debesīs."
Vai arī jāpaņem gribēta puiša melnās apakšbikses, jāliek uz dzirnavām un jādzied. "Ap galviņu vāli griežu, Puiša bikses valādama, Acagriezies tu, puisīti, Kā es tavas bikses griežu".

Man tomēr šķiet, ka drošāk būtu tos vārdus un izdarības bik modernizēt, nav tikai īsti skaidrs - kā.

Ļoti viegli mūsdienās būtu pēc seniem paraugiem kādam pieburt, piemēram, savu klepu, izsitumus, impotenci, pārmērīgu potenci. Khe - pēdējā gan rakstos nebij minēta;). Nomet kredītkarti zemē, sakot: "Kas to uzņems, tam lai tā vājība pielīp». Vai nu ilgi zemē stāvēs...