Janvāris 25., 2006
alvils | 11:30 Skaista viņa ir nudien Lūkoties uz to arvien Neapnīk man vēl nekad No lūkošanās silti paliek pat
Bet tas, kas redzams āpusē Ir maz pret to, kas iekšienē Salausta, bet stipra ļoti Bijusi ar tur, kur goti
Ar apbrīnu es viņā veros Un siltos apskāvienos tveros Es saku, vecīt, tiešām droši Viņas sirds spīd ļoti koši
Dzērām kafiju mēs pagrabā Un dzīve nelikās vairs skarba Lūkojos es acīs spožās Smaidā patiesā un drošā
Sapratu tai pašā stundā Apziņā lidojošā, bet mundrā Svieviete, ko nu lūkoju Ir tā, par ko visu mūžu sapņoju
Pamest tādu būtu noziegums Bet turēt padusē liels ieguvums Varbūt tagad sanāks Tevi šokēt: Es tiešām vēlos viņu precēt! :)
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |