|
Augusts 26., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) alvils | 17:40 - nebraukšu uz draudzes nometni. nespēju. negribu, ka viens iekšējiem orgāniem (pukstošais) explodē...
.
Šodien bija superīga diena. Biju no rīta vienā sanāksmē Tieslietu ministrijā, tad pusdienās ar savu draugu, kurš ir psihologs. Es apskatījos vienu viņa līgumu, pateicu, ko un kā šim vajag tur darīt, bet viņš man pateica vienu baigo fišku par attiecībām... Viņš teica, ka vējdzirnavām tālāka mala griežas daudz ātrāk, nekā iekšējā, bet viņi tomēr iet reizē, jo viņus kopā tur kaut kas, kas viņus satur kopā... Ja mums ir kaut kas, kas mūs tur kopā, mēs varam iet reizē, neatkarīgi no mūsu ātruma, izmēra, vecuma utt utjp, bet, ja salauž visu to, kas tur kopā... Tad tas nav absolūti nekādā veidā iespējams. Tas, kas salauž dzirnavas, ir lielākais nelietis, kāds vispār var būt...
Pēc tam vēl viena (pavisam cita un citā kontekstā) sēde Tieslietu ministrijā, vēl viena sēde manā departamentā, un diena jau galā. Un jā, vēl man kāda meitene piešķīra savu fender akustisko ģitāru. Varu atkal spēlēt. Darba kolēģi jau vienu dziesmu no manis izspieda. :)
.
Un man tiešām joprojām ļoti sāp... Pat nespēju kārtīgi novērtēt un izbaudīt visas fantastiskās lietas, kas ar mani un man apkārt notiek... Cik ilgi vēl tā? Droši vien tik, kamēr kāda cita meitene neliks man aizmirst par to tur... Kur lai tādu atrod? :)
.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |