pecuminjsh

Dec. 24th, 2008 | 07:28 pm
From:: pecuminjsh

Tas, ka es nezināju, kā dāvanas nokļvušas zem eglītes. Tas ir vienīgais labais notikums, ko atceros no visiem Ziemassvētkiem, kas jebkad ir bijuši. Jo parasti viss ir šitīgi, bet toreiz es biju ļoti maza un noticēju tam, ka Ziemassvētku vecītis tiešām ir.

Nuuu, tu jau negribēsi daudz lasīt, bet es aizmirsīšu pastāstīt, tāpēc lasi vien. XD

Man bija kādi trīs līdz pieci gadiņi, un mēs ar brālēnu (RaimonduG. no Daces klases, kas viņai tā nepatīk) nolēmām pieķert mammas dāvanu nolikšanā. Divi baigie gudrīši tad nu vaktējām mammas uz nebēdu. Tad nu viņas vienu brīdi sauca mūs ēst. Mēs ienācām istabā, skatāmies - ahā, visi ir te, neviens dāvanas nevar nolikt. Uzpasējām, lai bez mums neviens nepamet telpu (patiesībā nebija ko vaktēt, jo neviens nekur negāja, visi tikai ēda un dzēra). Kad bijām paēduši, devāmies atpakaļ uz savu istabu pie egles, lai turpinātu uzpasēt. Bet tur bija radušās dāvanas.
That's one of the best moments in my life not just in Christmas. (sun)

Es vēl tagad dažkārt domāju par to, vai esmu pareizi izdomājusi par to, kā tās dāvanas tur nokļuva un domāju daudz un daudz jaunus veidus, ko mammas varēja izdomāt, bet es nekad neesmu pajautājusi, un gan jau mamma un krustmāte, un Raimis, un pārējie vairs neatceras.

Link | view all comments


Reply

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: