|
|
|
December 4th, 2010
08:51 pm
Pirmo reizi biju uz kristībām pareizticigajiem. Bišku šokā. Biju plānojusi uz stundām 2-3. Izbraucām 8 un mājās ap 3 tik tikām. Un dievkalpojumā bija cilvēki 20, ne vairāk. Viss kaut kā bija savādāk. Nezināju, ka viņiem visu dievkalpojumu ir jāstāv kājās, ka grēksūdze notiek dievkalpojuma laikā (tāpēc tas arī ir tik garš). Un ka kristības arī ir garš process (vismaz mums tā sanāca ar draudzenes bērnu).
Njā, un maza piebildīte par vīriešiem, bijām 7 sievietes uz bērna kristībām, un neviena vīrieša... Skumji.
|
November 25th, 2010
01:32 am
mēs vienmēr tiekam mājās tādā laikā, kad nacionālā televīzija rāda kaut ko neparastu, ko nekad neieraudzīsi pa dienu vai pa brīvdienām. Viens no crazy raidījumiem/dokumentālām filmām bija par čukčām kaut kur tālā krievijā vai taml. Rādīja čukču bomžus. Normāla dokumentālā filma, vai ne?!!
Un šodien, piem, dok.filma par atlaistajiem no darba cilvēkiem dell pagājušajā gadā vasarā.
Un kas pats tāds dīvainākais, ka viss ļoti labi uzņemts. Un nevari atrauties.
|
November 22nd, 2010
01:13 am
Ir jocīgi ievelties mājās pēc vakariņām ar tādu labu apmierinātu sajūtu un no tv uzzināt, ka valstī apvērsums un viss iet uz krahu. It īpaši tas ir liels pārsteigums tamdēļ, ka medijos informācija mainās katru dienu un bija paziņojums, ka viss ir pilnīgā kārtībā un valstij nauda pietiek līdz nākamā gada vasarai. Un ka to aizdevumu, ko ES grūž sejā, nu neņems, jo pietiek un var iztikt.
ja neskatās ziņas (un neklausās no draugiem un paziņām, kā viss palēnām veras ciet), viss jau šķiet, ka ir ok.
Nez, kas būs rīt
|
12:43 am
Svētki ir jocīga lieta. Gaidi un gaidi kā mazs bērns kaut ko. Un kad tie pienāk, tad nepaspēj visu to izbaudīt tajās 24h. Un tad jau viss ir beidzies un tu neesi vairs topā.
|
November 19th, 2010
01:13 am - 18 nov
nu re, pamodos no mūsu himnas kora izpildījumā.. To, ka tā ir himna, es sapratu tikai pēc vai pirms dušas, jo tad tas viss pasākums tika pagriezts skaļāk. NOkāpjot lejā, jau pirmā dāvana un iesveicieni un Latvijas karogs. Dziļi! Saki ko gribi, bet himna kaut kā uzjundī tādu kā nostaļģiju un asaru. ehh.
Un es atkal pa kluso izmuku ārā, lai sagādātu puķes un tā. Izdevās.
Pēcāk aizšāvām uz mūsu favorite viesnīcu iedzer īru kafiju un pasēdēt. Un tad mājās pirmajiem viesiem arīdzan uzmeikojām īru kafiju, bet ar vācu balzāmu (kas izrādījās nereāli labs un tiešām baudāms (es biju gaidījusi ko jagermeistaram līdzīgu)).
un napoleons jā, nav tik labs kā gribētos, bet arī vairs nebija tik slikts kā vakar, jo bija labāk sasūcies.
ehhh......
|
November 14th, 2010
01:58 pm
to visu notikumu tik daudz tik daudz, ka es neatceros īsti, kad bija tāda nedēļas nogale, kad varēja neko nedarīt un šitā ripināt gurķi. Es pat īsti neatceros, ko es darīju līdz vācijai, viss bija kā vāveres ritenī. Pamodos pēc 12. Uztaisīju franču maizīti- apceptu oliņā ar kanēli un muskatriextu. Iedzēru kafiju. Un jau plkst2 dienā. Un plānu tik daudz tik daudz, bet laikam jāpaliek pie kaut kā viena un jāiemēģina jaunā konfekšu formiņu un jāsataisa paštaisītās končas uz nākamo vīkendu. Ja labi sanāks, varēs dāvināt.
un vispār neatceros, kad bija tāds vīkends, ka jāsalst. Šitais šķiet ir pirmais tāds, kad ir vēsāks ārā un māju kaut kā nenormāli izpūš. Kamēr ir apkure, ir ok, kad tā beidzas, uzreiz ir vēsi.
|
November 4th, 2010
01:37 pm
eh, līst otro nedēļu. skatījos spogulī, brīnījos, ka tādi riņķi zem acīp, kāpē, nodomāju. Hah, tak neesmu normāli ārā bijusi kopš atvaļinājuma. Tā vien kā uztaisīt turku kafiju ar 2tk kafijas un 2tk brūnā cukura un vienu vaniļas standziņu.
|
October 29th, 2010
01:00 am
Kamēr esi atvaļinājumā, īpaši tādā garākā, darbs iziet no prāta pavisam, viss šķiet tik tāls un kā tādā sapnī. Ir tik daudz visādu notikumu, kas aizņem 125% no visa. Un tad es esmu pavisam normāla personība, kurai ir tik daudz no visa kā un no notikumiem un cilvēkiem un pārdzīvojumiem.
Un tad, kad esi atpakaļ darbā, vēl pirmajā nedēļā pēc atvaļinājuma, tad joprojām, ir tāds dzīvesprieks un spārni un tāda sajūta, ka stāvi augstāk par to vienmuļo darbu un kaut kādu darba jezgu. tad darbs aizņem labi ja 10% no dzīves paletes. Tad joprojām vēl jūtos normāla un interesanta personība, un viss kas tik daudz notiek un ir par ko runāt un stāstīt.
Un pēc 2-3 nedēļām jau ir tāds puff.. Prātā tikai darba jezga un notikumi. Pat sapņos.
Nezinu, kas tas viss ir, vai pilnmēness, vai sievišķīgā uztvere un nemšana visu pie sirds.
|
October 27th, 2010
12:33 am
tiešām pilnmēneša sekas. Man gribētos visur likt pīi, tāpēc visu jālasa ar pī pēc katra vārda. Mūsu boss, *^(%^&&^, kurš ticis šajā amatā, prot visiem sabojāt garstāvokli un visu pagriezt tā, it kā viņš nav vainīgs. Un pārējie visi ir sūdi. Es arī. Vot tāda viņam attieksmīte. Brīžiem, kad nav tik traki, tad visu var laist gar ausīm. Bet šodien kaut kā jau uz asaru robežas bija. Un viņš šajā amatā 3 nedēļu tik??!!
un man jau ir tā, ka gribās prom no viņa un no "draudzīgā kolektīva".
time for changes
|
October 15th, 2010
12:07 pm
pēcatvaļinājuma un darba ritma ieiešanas kārtībā uzsēdos kaut kā uz šokolādi un zaļo tēju ar citronu. pēdējā dzerās litriem.
nu jaah, back to work un visām darba vietas klačām un šantāžām un ziepju operām.
|
October 13th, 2010
11:14 pm
Kopš izglītojoši-izklaidējošām sarunām ar grīdas meistaru, man ataususi atpakaļ vēlme gleznot. Pats labākais, ka viss jau ir, gan krāsas, gan otas, gan audeklis. Tikvien, cik nu neko neesmu darījusi. Un pašai jau tāda sajūta, ka neko vairs nemāku.
Un vispār man bija izdevies atvaļinājums cilvēku ziņā, ko tik es satiku un nesatiku :):) Cilvēki izdaiļo pilsētu un iedveš tādu noskaņu un vieglu prātu un ko tik vēl ne.
(p.s. tas protams neattiecas uz kaimiņu būšanu. Mūsējie kaimiņi ir īsteni latvieši - sveicināties nevajag, obligāti ir jāuzpasē, ko kas dara no kaimiņiem, ja kaimiņš kaut ko strādā ārā, tad izlikties, ka viņa nav, bet tiklīdz tas ir prom- iet pie žoga un lūrēt, kas ir padarīts. Esmu, šķiet, atgājusi no tā visa, ka tādas lietas mani sāk tracināt, īpaši par to sveicināšanos.)
|
10:13 am
ārā baisa migla jau kopš pirmdienas. Gan rītos, gan vakaros. Tādā miglā gribās zem segas, ar zaļo tēju un citronu un šokolādēm un vai kādu žurnālu vai laptopu. Vēl neesmu adatpējusies pie laika maiņas.
|
September 29th, 2010
12:41 pm
sīkums,bet patīkami, kad, vismaz reizi 30 gados, īsi pirms vēlēšanām, valdība mājas priekšā nomaina asfaltu!
|
September 2nd, 2010
02:23 pm - kursi
well.. neatminos, ah varbūt kopš pagājušā rudens vai ziemas sezonas vai taml biju pieteikusies uz bezdarbnieku kursiem sakarā ar kompīšiem.. Ielūgums uz pārbaudes testu (kas izrādījās angļu gramatika) atnāca tik maijā!!! Un pirms testa ievadā mums noteica, ka kursi sāksies maija vidū, kas man ļoti labi derēja un tā. Un ka atbildes vēstule par testu tiks izsūtīta nākamnedēļ (tests bija maija pirmajos datumos un vēstulei bija jābūt drīz pēc tam). Tā nu es ar nepacietību gaidīju un gaidīju un gaidīju. Un te tā ir!! atnākusi nekādā 7-8 maijā, bet 2 septembrī, un ka kursi sāksies septembra vidū. gana briesmīgi.. (tik ilga gaidīšana). īpaši, ka kursi nav dikti izmantojami un kaut kas tāds, ka hopsā - un darbs pēc viņiem būtu momentā kabatā!
varbūt tas tāds iebraucēju atmešanas veids.. iebraucējs, var pagaidīt.. Varbūt, ka vasaras sezona.. idonno.
bet nu peizvanīju un atteicu, jo redz darbs.
|
August 31st, 2010
11:42 pm
klāt septembra Cosmo (ne LV) ir laba grāmata no zoe strimpel par attiecībām (what the heel he is thinking). Ar dažādiem piemēriem un vīriešu komentāriem un autores angļu humoriņu pa vidu.
Lasu un tīksminos! It kā jau viss ir zināms, saprotams, bet reizēm neredzams. Še nu apspriests un pasniegts kā uz paplātes. Kuram gan nav bijušas problēmas ar vīriešiem (ļauns giggle)!
|
10:58 am
Ir labi, kad kāds atver acis. Ziniet, man šķita, ka daži apkārt esošie cilvēki dzīvo maldos, ka DARBS ir, ja tev ir valoda un viss pārējais, tas nekas, ka viņiem ir mazāk darba un mazāk klientu un tamlīdzīgi, un ka neredz krīzes iezīmes. Izrādās, es arī biju dzīvojusi maldos!! Ha, ha! Man, savukārt, šķita, ja tu esi vietējais, ar izglītību, tad ir gaiša nākotne garantēta, pat ja ir krīze!!!
well, well, paliku uz pakaļas un izbrīnītām acīm, kad ikvīkenda pastaigā sākām runāties ar vietējo sievieti, kuras 26 gadīgais dēls ar ekonomista izglītību nevarēja atras pilnīgi nekādu darbu (bija gatavs strādāt jebko jebko). Un aizbrauca uz Austrāliju ar draugiem skolotājiem, kas arī ir bez darba.
Tā kā nudien, tas reāli lika aizdomāties par to, ka izglītībai nav īsti nozīmes tādā ekonomikas sistēmā, kur par to nedomā un neplāno, ko vajag, cik īsti vajag skolotājus vai ekonomistus un kā tas spēj funkcionēt ilgtermiņā. Well, izglītībai ir nozīme personības attīstībā, bet ja ar to nespēj pelnīt naudu?!
|
August 30th, 2010
11:21 am
Vai to gribās vai ne, bet ir sācies rudens. Jau vairākas dienas naktī ir ap 2-4 grādiem. No rītiem vairs nevar atvērt logu un atstāt vaļā līdz iešanai uz darbu, jo ir vēsi dzestrs. Nevar arī aizskriet pie kaimiņiem pār10 metrus tālāk kleitiņā vai jaciņā, jo ir dzestri vēsi. Un jau pirmo dienu vilku plašķi, jo līdz tam varēja iztikt. Un jau ekstra pārsegu paņēmu, lai nesaltu. Un kalna galā lielā liepa jau met dzeltenās lapas visapkārt.
Tā kā vaasaras kleitas jāliek dziļāk skapī, tā pat kā vasaras kurpes un jāvelk ārā siltākas štelles.
na jā..
Vasara ir bijusi varbūt uz pāris dienām - uz savām 30min izvelkot ārā zvilni no rītiem (jo pēcpusdienā parasti apmācas) un tās dažas siltās dienas ap jāņiem. un alles. pie jūras ir būts 2reiz, ne peldkostīmos (jo ūdens stindzinošs)..
bet vismaz labi, ka nelīst (to šeit saka vienmēr) :)
p.s. rudens ienāk ar mežģīnēm un konjaka krāsām un lieliem printiem (zīmējumiem) un daudz puķainām blūzītēm.
|
August 23rd, 2010
10:57 pm
visa kā iespaidā jau kaut kādu laiku man ir doma, ka es dikti gribētu, lai ir tāds sociālais tīkls, kur tu piereģistrējies un sūti visādus gardumus citiem un citi sūta tev, nu tā uz pieprasījumu. Sagribējās kādu speciālo tēju - lūdzu, svaigo kazas sieru no itālijas - lūdzu. Īsts gurmāņu saits būtu.
|
August 19th, 2010
11:45 am
as far as you know, še ir normāli, ja ir kādas problēmas ar toletes podiem. Taisas braukt ciemiņi un kā reiz - kaut kas ar kanalizācijas sistēmu ir noticis. Lejā ir tā, ka pods pielīst līdz malām pilns un tad tikai aiztek (bet ne jau viss aiztek, ko vēlētos aiztecināt).. Un augšā pielīst līdz pusei un aiztek ātrāk. Savukārt, ja lieto mazo dušu, tad lielajā vannasistabā ir burbuļorķestris no izlietnes... Un pat tagad, kad neviens neko neleito, nāk kaut kādas dīvainas burbuļskaņas no kaut kādām izlietnēm...
brrr
|
August 8th, 2010
10:51 am
es vispār sev biju jau apsolījusi kaut kad, ka neieteikšu apkārtējiem filmas, jo pāris reizes jau biju ieteikusi tādas, ka nepatika. Četratā bijām skatīties Uzsākšanu (inception). 2 galīgi un totāli nepatika (jo bija jādomā līdzi un tā bija fantastika) un mums divām atkal patika (man pat ļoti patika).
Man vispār nesen bija tāda ideja, ka ir cilvēki, kuriem nepatīk kīno ar tristesse (melanholija, nostaļģija) motīviem. Jo tas liek aizdomāties par lietām, par kurām negribas domāt (par nāvi). Man šķiet, ja tas ir personības neatrisināts jautājums, par to īsti nekad nedomā un ja sāk domāt, tas rosina aizsargreakciju - nepatiku, ne pret tematu, ne pret filmu.
Un par tām vieglām filmām, kur nav jādomā līdzi, kurām ir vienkārši jāizklaidē.. par to tā nevaru saprast. Protams, tādas arī izkalidē, bet tu atnāc mājās un atceriet tikai skatus (nu, piemēram, no seksa un lielpilsētas) vai kleitas, bet nevienas idejas un nekāda satura. Tādas filmas drīzāk lobē sabiedrības idejas par to, kādai tad jābūt sabiedrībai. Sava veida reklāma un idejas popularizēšana. Un neliek pilnīgi ne par ko domāt. Un ja tā padomā, tad no masu medijiem, cik daudz ir tādi, kas liek vismaz par kaut ko domāt un palīdzēt attīstīt personību sevī??!! tik vien cik kaut kādas pāris idejas no tv, pāris raksti šur un tur, bet nekā daudz kopsummā.
|
|
|