|
|
|
July 12th, 2004
alniz | 10:48 pm - ietekme Kameer esi pats (bez jebkaadaam citaam papildsastavdaljaam), tikmeer ir vienkaarshs pashapmierinajaums, viss pashsaprotams, zinaams. Un uzrodas kaut kas cits (dajebkas- biedrs makshkjereeshanaa, ikdienas saruna ar pastnieku 5min pirms 8 no riita, filma 4dienas vakaros, treninji pa 6dienaam, 5dienaam) un tad esi ar papildinaatajiem un domaa kaut kaadaa citaa slaanii. Jo tak tagad ir ar ko/pie kaa pavadiit iknedeljas stundas, kas kljuust sastaavdallja no tevis. Un kad tas pazuud, tad peekshnji ir TUKSHUMS! Bet kaa tas taa.. jo tak pirms tam nebija laika kaveeklja un tukshuma arii nebija.
Redz kaa paarnjemam sevi ar apkaarteejo pasauli, kaa pagarinam savus taustekljus un visu ko paarejo, uzliekam savas zonas. Un kad tas pazuud, tad ir tukshums tajaa zonaa. Vai arii vienkaarshi vajag paarmainjas, lai saprastu, cik labi bija tad, kad bija vienkashi taa pat.
to es par beerniem (bet var par jebko). Shodien paarrodoties maajas, bija dieviigs klusmus! Es neticeju, ka visu ieprieksheejo laiku esmu dziivojusi taadaa paradiziee, tadaa klusumaa.. Taa ir fantastika! Labi, bija strjomno aizmigt dienas dusu, jo iekshaa jau pieredze, ka kaads tuuulit saaks baurot.. Un tad itkaa miedz dziljak un briinies, ka ne1 nebauro, ka nekaadas skanjas netraucee!
Bet ja aatiecina to uz cilvekiem, tad baigi saapiigi, kad naak un aiziet. Kad ir un tad nav. Es pierodu pat tad, kad domaaju, ka nepierodu, kur nu veel tad, ka jau pirmajas minutes saprotu, ka esmu pieradusi. Vieniigais, kas liecina par nepierashanu ir tad, ja par to pilnigi neaizodmajos. nedomaa, nepierod.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |