|
|
|
April 2nd, 2011
01:42 am
Šodien darbā sanāca normāla ludziņa, kur man sanāca būt par dalībnieci.
Mūsu psihiski nelīdzsvarotā menedžere pusdienas pārtraukumā pārmetoši jautāja, kāpēc nepaliekam ekstra stundas strādāt. Uz ko saņēma normālā tonī atbildi, ka mums nav samaksāts tad un tad un ka tas nevienam nerūp no vadības. Īsti pat nepabeidza klausīties, ko saku, visu sagrieza otrādi un lika mums justies vainīgām. Un parādija savu burvīgo atieksmi, reāli uzmetot krēslu mūsu galdiņam virsū, ka viss galds nodrebēja. Visi klātesošie skatījās mutes pavēruši. Arī mēs. Pēc tādam izdarībām nu neko pie viņas negribās ne iet lūgties, ne prasīt, ne runāt. Un tā tas krājās pa kripatai, ka nu negribās tādā vietā ilgi uzkavēties.
kā teica kāda gudra sieviete psiholoģe - visa vaina attieksmē.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
