|
|
|
October 29th, 2010
01:00 am
Kamēr esi atvaļinājumā, īpaši tādā garākā, darbs iziet no prāta pavisam, viss šķiet tik tāls un kā tādā sapnī. Ir tik daudz visādu notikumu, kas aizņem 125% no visa. Un tad es esmu pavisam normāla personība, kurai ir tik daudz no visa kā un no notikumiem un cilvēkiem un pārdzīvojumiem.
Un tad, kad esi atpakaļ darbā, vēl pirmajā nedēļā pēc atvaļinājuma, tad joprojām, ir tāds dzīvesprieks un spārni un tāda sajūta, ka stāvi augstāk par to vienmuļo darbu un kaut kādu darba jezgu. tad darbs aizņem labi ja 10% no dzīves paletes. Tad joprojām vēl jūtos normāla un interesanta personība, un viss kas tik daudz notiek un ir par ko runāt un stāstīt.
Un pēc 2-3 nedēļām jau ir tāds puff.. Prātā tikai darba jezga un notikumi. Pat sapņos.
Nezinu, kas tas viss ir, vai pilnmēness, vai sievišķīgā uztvere un nemšana visu pie sirds.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |