lūkojos Līgas un viņas meitiņas Mariellas bildēs/
un sāku raudāt.
skumji.un laikam man pietrūkst Līgas.
ir tomēr sāpīgi vienā mirklī apjēgt,ka šis cilveks ir tālu prom un tu nevari viņu sasniegt.
cilvēks no nebeidzamās bērnības, no trakā tīņu vecuma līdz pat jaunībai-..līdz virpulim,kas aiznes mūs prom
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |