.. tā ir kā ir. es cenšos savaldīt dusmu lēkmes, bet šad tad tas ir apgrūtinoši.
tāpat es cenšos norīt aizkarošos kamolus, jo nav vērts tā dēļ zaudēt.
bet ir brīži ,kad ir par daudz.un tā nievājošā attieksme.vai nu dari pats vai arī klusē un nedari..pēc principa.
es vnk aizgriežos un aizeju.es eju prom, jo tur nav vietas.un tie sīkumi--viņi ir uzkrājušies.ir ir.
tikko noklausījos visu "sniegbaltītes skolas" 2.daļu!-mūsu žetonvakara daļu.
un uzrakstīji,ko katra personāža saka.(izņemot vārnu, anda veiksmīgi pati tiks galā:)
njaa....nonācu piesecinājuma,ka mums vēl daudz kas nepieciešams....atribūti!
← Previous day | (Calendar) | Next day → |