![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
pirms 5 minūtēm ievēlos mājās. labi, ka mani nelamā, un zinu kāpēc, jo to pašlaik nedrīkst atļauties, bet tā visādi citādi uz manīm dusmojas, ļoti, baigais joks, ka dabūšu pērienu..
nu bet vai es vainīga? es vienkārši esmu laba, izpalīdzīga un saprotu apzinos, ko var ko ne, tikai protams kāds cits to negrib saprast.
jāsāk ar šorītu- vis kā parasti, ielas tukšas, neveina cilvēka. ceļš slidens, abs vēl strādā. visulaiku jātīra logi.
izbraucam caur Jelgavu, esmu jau ozolniekuos un secinu ka beidzies šķidrums, bet nākamais tanks tikai iebraucot rīgā - tas nekam neder. metu ripā, braucu atpakaļ uz jelgavu uz to statoilu, kas pie tilta!!! man tur nopērk sķidrumu, ielju, smird. [būtu es labāk atpakaļceļā neuzzinājusi, cik viņs patiesībā maksāja!]. labi, bija 10:45 kad pa īstam [otrreiz] izbraucām no jelgavas. tas nekas, ka man jau 11os sākās, ierados tikai 20 minūtes vēlāk!!!
bewidzās ātrāk, bet protams, cilvēki, kam jāatbrauc ar tramvajhu no centra atpakaļ, to dara apmēram tā - Lienes sms izlasa tikai vēlāk, gaida ne tur tramvaju un jā, Liene sēž ārā mašīnā un 40 minūtes gaida. Madara~!! :)
labi, braucam uz Spici. es to negribu vairs komentēt. 4 h. un vot tā IR stulba sajūta, kad tev jāgaida un jāskatās kamēr pašam neko nevajag. kautgan - ir veikali, kuros ir patīkami uzturēties un kur varētu gaidīt ilgi, ja vien šampanieša glāze būtu. t.i. - sieviešu apģ. veikali galīgi saks, itīpaši tādi, kur gribam dabūt visu lēti un tā kā visiem. bet vīriešu apģ. veikali [s] ir labs, ar ādas sēžamo, ar gaisu, bez cilvēkiem, izņemot 5 jauniešus un 2, kas precēsies :)
es visu dienu nedabūju ēst. tiešām. un pa šo nedēļu es biju pieradusi tomēr pa dienasvidu kko uzkost, taču šodien no 9 rītā l'diz 9 vakarā nekā! un tad es iegāju Lido, nogāju gar visiem ēdienu galdiem.. skatījos.. un neko nepaņēmu, lai arī kā es negribētu!
tad es sapratu, ka mājās nevaru rādīties. uz manīm dusmojās. vēl pateica, ka mājas nav ūdesn, jo plīsis ūdensvads un tā. bet protams, neviens nebija domājis, ka tik v';el u atbraukšu mājaš, jo iela jau bija salabota.
un tad es vēl pastāstīju to, ko par mani māte teica - es ilgi vairs nedzīvošu, jo kad es dzīvošu viena, es vienkārši nomiršu.
tā ir - ne es sev kādu apģērbu viena varu noprikt, labi tas tā.. nu man vajag kāda veidokli un vsipār atbalstu.
BET ES PAT ĒST SEV VIENA NEVARU NOPIRKT!!!!
nu bet vai es vainīga? es vienkārši esmu laba, izpalīdzīga un saprotu apzinos, ko var ko ne, tikai protams kāds cits to negrib saprast.
jāsāk ar šorītu- vis kā parasti, ielas tukšas, neveina cilvēka. ceļš slidens, abs vēl strādā. visulaiku jātīra logi.
izbraucam caur Jelgavu, esmu jau ozolniekuos un secinu ka beidzies šķidrums, bet nākamais tanks tikai iebraucot rīgā - tas nekam neder. metu ripā, braucu atpakaļ uz jelgavu uz to statoilu, kas pie tilta!!! man tur nopērk sķidrumu, ielju, smird. [būtu es labāk atpakaļceļā neuzzinājusi, cik viņs patiesībā maksāja!]. labi, bija 10:45 kad pa īstam [otrreiz] izbraucām no jelgavas. tas nekas, ka man jau 11os sākās, ierados tikai 20 minūtes vēlāk!!!
bewidzās ātrāk, bet protams, cilvēki, kam jāatbrauc ar tramvajhu no centra atpakaļ, to dara apmēram tā - Lienes sms izlasa tikai vēlāk, gaida ne tur tramvaju un jā, Liene sēž ārā mašīnā un 40 minūtes gaida. Madara~!! :)
labi, braucam uz Spici. es to negribu vairs komentēt. 4 h. un vot tā IR stulba sajūta, kad tev jāgaida un jāskatās kamēr pašam neko nevajag. kautgan - ir veikali, kuros ir patīkami uzturēties un kur varētu gaidīt ilgi, ja vien šampanieša glāze būtu. t.i. - sieviešu apģ. veikali galīgi saks, itīpaši tādi, kur gribam dabūt visu lēti un tā kā visiem. bet vīriešu apģ. veikali [s] ir labs, ar ādas sēžamo, ar gaisu, bez cilvēkiem, izņemot 5 jauniešus un 2, kas precēsies :)
es visu dienu nedabūju ēst. tiešām. un pa šo nedēļu es biju pieradusi tomēr pa dienasvidu kko uzkost, taču šodien no 9 rītā l'diz 9 vakarā nekā! un tad es iegāju Lido, nogāju gar visiem ēdienu galdiem.. skatījos.. un neko nepaņēmu, lai arī kā es negribētu!
tad es sapratu, ka mājās nevaru rādīties. uz manīm dusmojās. vēl pateica, ka mājas nav ūdesn, jo plīsis ūdensvads un tā. bet protams, neviens nebija domājis, ka tik v';el u atbraukšu mājaš, jo iela jau bija salabota.
un tad es vēl pastāstīju to, ko par mani māte teica - es ilgi vairs nedzīvošu, jo kad es dzīvošu viena, es vienkārši nomiršu.
tā ir - ne es sev kādu apģērbu viena varu noprikt, labi tas tā.. nu man vajag kāda veidokli un vsipār atbalstu.
BET ES PAT ĒST SEV VIENA NEVARU NOPIRKT!!!!