Colorblind

neko neatceros!
nē jā. labi ka oaga'ja murgs ar modes skati. mājās arī gribu sev tādu buduāru.
pēctam kālās plāni vakaram. patiesībā - nekālās. bet 1minūtes laikā sanāca tā, ka mūs savāca, mēs dabūjām nopirkt dienas vienīgo ēdienu čipšus un sākaš sacensības/orientēšanās pa Dobeli. kas izvērsās protams arī Šķibē un Nākotnē. kāpām pa stāvo kalniņu uz dzelzceļa tilta - ar saviem tā jau saplīsušajiem un slīdīgajiem zābakiem. uzrāpāmies. lejā kāpjot, citas komandas džeki teica lai uzmanamies, jo te ir dzeloņdrātis. šie paši baigi ātri nomauca lejā, mums bija bail. un es arī paslīdēju nedaudz un nu jā, iegrābos ar roku kautkā asā. pirksts asiņoja. citā irkstā kkāds sūds iekšā. uz jautājumu - vai māki man izoperēt pirkstu - mani šodien nomirināja un teica, pagaidi lai parādās strutiņas un tad viņš pats tā smuk iznāks ārā!!! kas vēl? bija forši. bija baigais azarts. patika. laika ziņā laikam bijām vieni no pēdējiem, taču es joprojām neticu, ka pārēji bija veikuši visus čekpointus! [paldies manai 0.2 pudelītei somā un citām lietām, kuras kā reiz bija jāmeklē, bet mums viņas jau bij!]
jā, šā pasaķuma laikā neaizgāju uz sēdi. tas ap kādiem 22tiem.
bet pus 23:30 braucām tālāk ciemos. izēst svešas pankūkas. un pabaīties no sveša kaķa. man patiktu dejot, ja es mācētu. un tās '5 minūtes' no džimbīma vakar izvērtās nedaudz garākas.. pat līdz brīdim kad tiku līdz gultai un tad vēl nerimās un vajadzēja atbilde't uz zvanu, kur atkal mūs ar Līgu jauc - un labākais ta, ka neatšķir balsis, jauc visādi, un arī iedzēruši cilvēki mani vienkārši sauc par Līgu. es tagad nesaprotu, ko domāt. :(
miegs nāk visu dienu. bet drīz jau atkal ciemos..