Colorblind

27. Jūnijs 2006

Journal Info

Name
Colorblind

Navigation

27. Jūnijs 2006

vēēē dienas

Add to Memories Tell A Friend
5dien.. bija traki. no rīta mocīju iekšā jogurtu ar musli. nevarēju. bet sekas bija arī atbilsotšas. bija vienkārši slikti. bij a paredzēts braukt uz rīgu 11:40, bet mamma aizgāj atmainīt biļetes. tad nu gaidījām kad atbrauks mašīna. kad sagaidījam, kad visi sāka aut kājas, paziņoju, ka es tomēr nevaru nekur doties. teicu, lai brauc bez manis! taču zināju, ka tā nenotiks. tad nu teicu, lai ļkau man nedaudz pagulēt, gan viss vēlāk nokārtosies. tā arī par laimi bija. plkst. 18 beidzot devāmies ceļā.

BEIDZAS VĒĒĒĒ DIENAS

līgatnē nokļuvām ap pus deviņiem. braucot prom no dobeles, skatījos, cik kurzemes pusē gaišs un cik pārējās pusēs tumšs.. braucam tieši tur, kur.. nē, kā teikt, tur ir labi, kur mūsu nav. rīgā lija, pamatīgi. siguldā vēl brismīgāk! tāds gāziens! bet tur..līgatnē..skaist saules riets, smukas debesis. pamatīgi mielojāmies, pēc dīkšanas iekodū arī dažus pīrādziņus [biju nosolījusies nekad tā vairs nedarīt, bet svētki ir svētki, un , protams, atkal nosolos tā nedarīt, jo man liekas ka Dievs mani par to soda]. tad visu mudināta paķēru savu zenītu un gājām uz Jumpraviezi iemūžināt skatus. pa ceļam redzējām 2 varavīksnes, ko laikam arī citur latvijā varēja novērot. tad gājām uz jāņu placi, pasildījām pakaļas. klausījāmies dzīvo grupu, brīnījāmies, kā tad sauc. bijām pat patīkam pārsteigtas, ka tīri normālas dziesmas spēlē [patiesībā nelikās ka tās ir jāņu dziesmas] nū..salīdzinājumā ar to kas bija visus iepriekšējos gadus [poļu nams]. kopš viņus piekāva, muzicē citi. piegājām pie skatuvītes un abas beztolkā stāvējām un skatījāmies viņiem virsū. applaudējām. es zinu, ka tas bija tizli. ilgi tāpat nevarējām noturēties. secinājām, ka šogad tā pamazāk cilvēku bija. toties kautkā tā mīlīgi, bija daudz NE vietējo. lielākā daļa vietējo laikam bija sīkie, kas lasīja alus pudeles. ā, un lielais plača ugunskurs.. tā būvēts. kā zikurāts! gribējā tik skatōties un skatīties.. saskaitījām cik mazo ugunskuri- kādi padsmit.. un gremdējāmies atmiņās par to ,kā bija agrāk, kā jau pa dienu gājam aizņemt labāko vietu, paņetm labākos šāļus, uztaisīt vēl krēsliņus, kā vienjmēr lija un nekas īsti prātīgs nesanāca [palika karsts un gājām prom] aizgājām uz dārzu, sakurināt tur ugunskuru no žagariem kas jau veselu mūžību mētājās sazāģēti. īsti nekas neizdevās. sastellējām lēto ķīniešu variantu [grillu] un cepām desas. apēdu vienu-palika baigi slikti. uzlējām ugunskuram degšķidrumu un tad!!! dega. ilgi. kad paskatījos apkārt, secināju ka ir jau gaišs. un nespēju vien nopriecāties par to, ka nemaz nelīst! devāmies mājās. mani visulaiku gribēja pirunāt lai stūrēju pati. bet es ti nē un nē. neesmu nekad braukusi ar lielu mašīnu un automātisko. nu jā, nekas grūts jau, bet tur bija dīķis.. tomēr uzticējos 5 alu izdzērušam cilvēkam. jā, saullēkta nebija, bija drausmīga migla un fotoaparātu nebiju paņēmusi..

ATKAL SĀKAS

7dienas diena bija galvassāpju diena. izravēju 30 cm burkānu dobi. iesmaržoju kaņepi.. un SAPRATU! sapratu, kāpēc viņu audzē dobēs, lai aizbaidītu kukaiņus! kad atbraucu mājās, galvas labajā pusē dūra. tablete palīdzēja. rīts bija normāls. ā nu jā, no rīta takš atbrauca ugunsdzēsēji! tagad ir foršs koka rokturis. vēlāk braucu uz rīgu. tramvajā kļuva baigi slikti, acis pirmo reizi sāka šķībi rādīt. sapratu, ka nebūs labi. pie zobārsta gāja tīri tā neko. kkgan visi mani'lieliskie plāni par braucienu uz jūru acumirklī izgaisa. toties labā ziņa, ka 1dien man tie sūdiņi vairs nebūs!!! tagad jau tik patīkama sajūta, ka viņu jau nav uz sānu zobiem, vislaik tā ar mēli nobraucu - ku gludi un patīkami :) nu jā, bet piecļos no krēsla, izgāju koridorā un 10 min sēdēju, reiba galva. nez no kā. vēlāk vēl šādas tādas lietas izdarīju diezgan kritiskā stāvoklī esot. ar mājupceļu arī viss sākās. atkal dūra galvas labo pusi. centos aizmigt. taču likās ka man sapūtā tto pusi. pirms dobeles vairs nespēju pagulēt, palika slikti, izvilku no somas valtera un rapas maisiņu. nē, man iedeva seppalas maisiņu. [nevajadzēja ēst dēlu rīsus!!!!!!!]
un biju laimīga ka tiku no turienes laukā. kādu pusstundu vilkos mājās, ar acīm ciet, nopietni. tālākais jau tādā garā arī gāja..

KAUT BEIGOTS

tagad tik guļu, dzeru kumeļu tēju, skatos tv [kurš SĪC, nu vecs takš. nevien;as mājas tādu neredzēsiet] secinu, ka no gulēšanas galva sa'p aizvien vairāk. tagad esmu piecēlusies un sķiet,ka ir arī labāk..

nevienam nenovēlu.
Powered by Sviesta Ciba