kas tā par dienu! 4h skolā vienk nogulēju zālē, turot rokās vēstures kladi [ko es us atlikušo dzīvi ienīdīšu]. aizgāju uzrakstīt ķīmijas k.d., lai gan skolotāja, ar man žurnālā blakus stāvošā cilvēka atzīmes nepareizu ierakstīšanu manā lodzihņā, man izlika atzīmi. teicās, ka, ja man būs 9 vai 10, tad gan šī visu svītros, bet.. veltas cerības. pietiek ar to 8. lai agn tā k.d. rakstīšana izvērtās jautra! tajā laikā notika konsultācijas 12.klasei, bija nepārtraukta vārīšanās un uzmanības nepievēršana mums, kaut gan - vai tad mēs ko sliktu? tā nu stunda pagāja, skolotāja garajā starpbrīdī devās prom no skolas, sak - tad strādājiet, špikot nav ļauts. nebija jau no kā. bet nedaudz tomēr izmantojām palīgmateriālus, t.i. klade, ko devu Līvai, lai šī man atrod īpašību. šī tāda, nu tu jau vari pati skatīties, skolotāja jau nav! oook. vēl jāpilda teksta uzd. bet tajā bija [nu sākumā pēc manām domām, tad vēlāk arī pēc Gata domā, vēlāk arī kā izrādās pēc skolotājas domām] 2 kļūdas, kuras skolotāja mums aizmirsa pateikt. īsti nezināju ko lai dara, bet Līva ātri norakstīja uzd. un skrēja pie Gata -ķīmiķis tač. secīgas formuliņas, vienādojums.. ceru, ka PATI ar skaitļiem nenokļūdījos. pēdējā uzdevumā vajadzēja veikt experimentu un uzrakstīt novērojumus. insanti! sarakstījām tikai plikas reakcijas un novērojums [ secinājums ] metāli ar ūdeni - nekas nenotiek.
nu jā..ķīmija ķīmija..
'tā nebiju es'
nu jā..ķīmija ķīmija..
'tā nebiju es'