Colorblind

es ieeju virtuvē. lai klausītos radio. un fonā mazliet paēstu ar. tad nu eju saņemt savu dienišķo izglītojošo devu. smadzenēm un ausīm patiks! ā, tu gribi ēst? nu var jau arī to.. mamma liek taču..

kāpēc Michelle kaitina mani? jau 3. mēnesi. es nevaru. pirksti neklausa. pasaki tu viņiem. man nesanāk. varbūt iespiest durvīs? nez vai līdzēs. tad arī pārējie mani spēs nokaitināt. sadusmot. ne?

pamēģināšu aizmigt. jau atkal- phe! cik neinteresanti.
labāk paskaidro man to, kāpēc no rītiem ir tāda sajūta, ka gulēts nav nemaz, ka tikko es vēl vilku sēra piesūkušos pidžamu ar rozātajiem ķirsīšiem? labi, par pidžamu tev neko nevajadzētu zināt, bet.. bet tās sajūtas? vArbūt kas mainīsies tad, kad vajadzēs pagriezt laikrādi uz priekšU? nedomāju gan.. patiešām - labāk nedomāšu, citādāk es nevaru pamēģināt aizmigt un līdz ar to atkal nevaru sajust to nožēlojamo trīsu, par kuru es vairs NEGRIBU DOMĀT!




[un just]