Colorblind

Journal Info

Name
Colorblind

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
ļot jauks tas pasākums Ložmetējkalnā bij. ļot daudz notikumu un piedzīvojumu, prieku un arī dažas bēdiņas..
lai visu izstāstītu, vajag daudz laika. taču spilgtākie atgadījumi un atmiņas iz sagaitas te:
* ļoti daudz balta sniega, visi koki balti, kupenas, vēlpietam to visu apspīd priedē iekārts prožektors.
* naktī no 4dienas uz 5dienu sniegs sāka kust, man tieši bija naktssardze no 00-01, un man uz galvas uzkrita sniega blāķis no kāda priedes zara. nejauki.
* pusstundas gājiens pa vācu valni un kupenām līdz piemiņas stabam pašā purva vidū ar skatu uz torni - un dzirdēt var .. klusumu.
* 6dienas izbrauciens uz Rīgu, kad aizbraucu ne pa vienu ne pa otru plānoto ceļu , bet gan kautkur tur pa vidu, un tā braukt ar karti labajā rokā ir grūti. tā nu aizbraucu krietnu gabalu caur Rīgu pilnīgi pretējā virzienā. kad zvanīju savam stūrmanim lai glābj, telefons tieši beidzas. kad esmu pasēdējusi Āgenskalna benzīntamnciņā un nomierinājusies, sāku saprast kur man īsti jāizdara tas kresais pagrieziens.. man ceļš torīt ilga veselu stundu, kursus nokavēju ar pusstundu, uz nometni braucu pusotru stundu..
* ..jo tajā brīdī man iestājās šoks. es zināju, ka tur notiks pasākums, bet ka TIK liels pasākums!!! mežā pilns ar mašīnu rindu, bīdīšanās tumša atpakaļgaitā pa 1,5 mašīnas platuma tiesu. es pat netiku līdz nometnes veitai. atstāu mašīnu un neziņā gāju tur, kur visi cilvēki. a tur - ugunskuri, svecītes, norobežojumi, cilvēku pūļi. kad pastiepos pēc izručītā teleofna, ieraddzīju arī pazīstamos - baltos ietērpos. mani paņem un ietērpj pēdējajās 50 izmēra karlesona tipa biksēs un jakā, pati kkā aiklumburēju līdz ierindai, kur stāv tādi citi kā es, tad pēkšņi intrukcijas par komandām un miera stāju, un tad jau nāk cilvēki, un viens paspiež mums visiem rokas [ministrs bij, tik vēl neesmu noskaidrojusi, kāds]. pēctm 10 minūtes goda sardzē. tas viss bija tāds notikumu virpulis pāris stundu laikā!
* mums uzdziedāja vīru kopa Vilki
* tajā pat vajarā ailozaidām uz "netālo" Jelgavu pēc ūdens. Statoils. plkst pēc 20. lejam ūdeni, bazarējam, dzirdam 2 sprādzieniņus, runājam tālāk, pabrauc garām policija, runājām tālāk. tiki pēc brīža, kad tika Statoila kasierim aiznesta atpakaļ pildspalva, uzzinājām, ka tiko te notka laupīšana.. jā, un tie it kā bombačku sprādzieniņi tomēr bija gāzes pistoles blīkšķi. normāli. un mēs turpat aiz veikala ūdeni sev tecinājām...
* 7dienas sacensības, kur norāvām 3 vietu no 16 komandām. vienkārši lieliski.
* nometnes noslēgums un kāpiens skatu tornī ar smukajām debesīm..
* nelāgs notikums tad, kad visi dalībniki jau bija aizbraukuši, un palikām tikai dobelnieki un daži rīdzinieki tyai skaitā vadītājs un priekšnieks - bija aizmucis viens puisītis. 2 stundas meklējām. pa kupenām ceļiem un necēliem. pašiem baisi un auksti. kur nu vēl iedomāties, kur viņš ir un kas ar viņu noticis. par laimi viss biedzās labi.

tā vietā lai izbrauktu pus 6 un paspētu uz kori, bijām pus 9os. taču labi, ka ar labām beigām.
šīs 4 dienas bija labas, es atkal jūtos kautkā dīvaini, kā jau pēc katras nometnes - jo apkārt pēkšņi ir tik daudz svešu cilvēki, tik daudz mašīnu, asfalata un elektronikas.

ir labīīīīīī!!!!!!!
Powered by Sviesta Ciba