| 4:28p |
Bāc, es esmu aizmirsis, kad pēdējoreiz piedzēros.
atklāti sakot tas mani baida - šīs pozitīvās sajūtas pēc ceļošanas turas pusotru nedēļu un neizskatās, ka tas varētu rimties. Gribās jau cerēt, ka tas nav dēļ paša palīglīdzekļa, kuru tēlaini vēlos saukt par biļeti (lasi marku) uz apziņas dzīlēm, bet gan lietām, ko es katrā ceļojumā saprotu.
MAN VĒL AIZVIEN NEGRIBAS PIEDZERTIES!!!
Es to nespēju aptvert. Bet. Kā vienmēr ir šis "bet". Šajā gadījumā tas ir uztraukums par šīs izpratnes noturību, bailes no pašapmāna.
Saprotiet mani - es nevēlos naivi noticēt, ka "tā vienkārši" šitas murgs būs aiz muguras un nesāksies kāds vēl nopietnāks.\
Šī nav propoganda nekam tādam, ko sevis ārstēšanas vārdā sev nodaru es. Neniekojieties ar psihodēliķiem, ja vēl redzat citu ceļu ārā no tās bedres, kurā esat (smieklīgi varbūt, bet es uzskatu, ka mēs, gan Tu, gad es, gan kaimiņu Juris, esam savā personīgajā bedrē - katrs savu iemeslu dēļ), tad izmantojiet tādu.
Bet pagaidām es grimšu pašapmānā, ka es visu kotrolēju un man top labāk. |