:
Piektdiena.
Tātad esmu atgriezusies mājās, visi mani pamet, sīkā tusē, mamma iedzer un aiziet gulēt, dārgais tētis paziņo, ka viņam labāk gribas iedzert alu nekā redzēt mani. Jauki!
BET, man ir neraksturīga noskaņa iedzert, pie tam daudz. Sāku mājās ar šampanieti, vīnu un liķieri, un pilnīgi kā nelabā vadīta, ar drebošu roku uzkrāsojusi acis, jau šeku reku sēžu "Kārē"- klubiņā tiem, kam pāri utt., pie tam viena, pie tam nevienu nepazīstu, pie tam no mājām izgāju ap diviem naktī.
Novērtēju stāvokli: a)ir kādi 10-15 pārīši no tiem, kam pāri, b) ir kādi pieci džeki ap 20, bet principiāli ne ar ko viņi neatšķiras no saviem vecākajiem kolegām, c) ir vesels bars ārkārtīgi iereibušu sieviešu ap 35, kuras centušās izskatīties seksīgi (labāk nebūtu centušās), d) hā un kāda necerēta veiksme pie bāra sēž viens šai vietai netipisks pilsonis, jauns izskatīgs, lēni dzer šampanieti un neuzmācas sievietēm, es pat nepaspēju nodomāt, cik forši būtu ar viņu iepazīties, kad viņš jau ir klāt un saruna sākas :)
Norunājām līdz pieciem rītā, par visdažādākajām globālajām tēmām, un sākumā tik vēsais džeks, kurš paziņoja, ka viņš nevienu nemeklējot (uz ko es steidzīgi ar akmeņainu seju pavēstīju, ka es arī nē), sāka vilkt arā savas mazās meitas foto, žēlojās, ka sīkais dzīvojot pie mammas un nevis pie viņa (kļūmīgs solis bez prezervatīva 18 gadu vecumā), stāstīja par savu omi, kura viņu uzaudzinājusi, par laiku, kad studējis Zviedrijā un vēl miljonu personisku lietu, ko es viņam vispār nevaicāju. Pa visam pamanījis, ka man salst nez kur izbūra milzīgu, pūkainu pledu, un lielu tējas krūzi.
Visa šī romantiskā pasākuma laikā, bariņš 35 skatījās uz mums ar neslēptu skaudību, kamēr viena nolēma rīkoties. Rīcība bija sekojoša- atpogāja blūzi, pienāca pie mums un apsēdās, skats bija nāvējošs, apakša bija nonēsāts krūšturis, un zeķubikses, kas uzvilktas maksimāli augstu. Apburoši.
Viņš pavadīja mani gandrīz līdz mājām (es negribēju, lai viņš zin, kur dzīvoju, un tad prasīja kā mani sauc (es nepateicu, lai šis viss, kopā ar tovakar sniegošo sniegu un noskaņu paliek tur, kur ir, skaistas lietas nav ko maitāt ar uzvārdiem un telefona numuriem)
Tas nebija viegli goda vārds, jo kā Lidzhons reiz teica, viņš bija skaists kā dievs.
Pēdējā laikā ir aizdomīgi daudz skaistu vīriešu. Varbūt man samaitājusies redze?
Tātad esmu atgriezusies mājās, visi mani pamet, sīkā tusē, mamma iedzer un aiziet gulēt, dārgais tētis paziņo, ka viņam labāk gribas iedzert alu nekā redzēt mani. Jauki!
BET, man ir neraksturīga noskaņa iedzert, pie tam daudz. Sāku mājās ar šampanieti, vīnu un liķieri, un pilnīgi kā nelabā vadīta, ar drebošu roku uzkrāsojusi acis, jau šeku reku sēžu "Kārē"- klubiņā tiem, kam pāri utt., pie tam viena, pie tam nevienu nepazīstu, pie tam no mājām izgāju ap diviem naktī.
Novērtēju stāvokli: a)ir kādi 10-15 pārīši no tiem, kam pāri, b) ir kādi pieci džeki ap 20, bet principiāli ne ar ko viņi neatšķiras no saviem vecākajiem kolegām, c) ir vesels bars ārkārtīgi iereibušu sieviešu ap 35, kuras centušās izskatīties seksīgi (labāk nebūtu centušās), d) hā un kāda necerēta veiksme pie bāra sēž viens šai vietai netipisks pilsonis, jauns izskatīgs, lēni dzer šampanieti un neuzmācas sievietēm, es pat nepaspēju nodomāt, cik forši būtu ar viņu iepazīties, kad viņš jau ir klāt un saruna sākas :)
Norunājām līdz pieciem rītā, par visdažādākajām globālajām tēmām, un sākumā tik vēsais džeks, kurš paziņoja, ka viņš nevienu nemeklējot (uz ko es steidzīgi ar akmeņainu seju pavēstīju, ka es arī nē), sāka vilkt arā savas mazās meitas foto, žēlojās, ka sīkais dzīvojot pie mammas un nevis pie viņa (kļūmīgs solis bez prezervatīva 18 gadu vecumā), stāstīja par savu omi, kura viņu uzaudzinājusi, par laiku, kad studējis Zviedrijā un vēl miljonu personisku lietu, ko es viņam vispār nevaicāju. Pa visam pamanījis, ka man salst nez kur izbūra milzīgu, pūkainu pledu, un lielu tējas krūzi.
Visa šī romantiskā pasākuma laikā, bariņš 35 skatījās uz mums ar neslēptu skaudību, kamēr viena nolēma rīkoties. Rīcība bija sekojoša- atpogāja blūzi, pienāca pie mums un apsēdās, skats bija nāvējošs, apakša bija nonēsāts krūšturis, un zeķubikses, kas uzvilktas maksimāli augstu. Apburoši.
Viņš pavadīja mani gandrīz līdz mājām (es negribēju, lai viņš zin, kur dzīvoju, un tad prasīja kā mani sauc (es nepateicu, lai šis viss, kopā ar tovakar sniegošo sniegu un noskaņu paliek tur, kur ir, skaistas lietas nav ko maitāt ar uzvārdiem un telefona numuriem)
Tas nebija viegli goda vārds, jo kā Lidzhons reiz teica, viņš bija skaists kā dievs.
Pēdējā laikā ir aizdomīgi daudz skaistu vīriešu. Varbūt man samaitājusies redze?