(no subject)
Feb. 27th, 2011 | 08:17 pm
From:: alisio
es pēdējā laikā arvien biežāk saprotu, ka atmiņas man ir kkas sakrāli svēts. piemēram šodien es izgāju omes pagalmā un tas šķita tik mazs un man gar acīm burtiski skrēja tie skati, kad es tur vasarā, maza būdama visu laiku dzīvojos, spēlēju bārbijas, nu visu visu. un tā man ir ar daudz ko. skatos albūmus. bildes, kas uzņamtas pirms 2, 3 gadiem. es to visu atceros. un, ja tas tiktu dzēst, tfutfutfu, man tiktu atņemts dārgākais, kas man ir.
