Forever Young - August 26th, 2009

kā viss paspēja tik ļoti sapisties, tik īsā laika periodā?? lasu vecos klabes ierakstus un neseprotu - no 3.augusta līdz šodienai ir pagājis tik maz laika. un paskat cik drausmīgi sāpīgas lietas ir notikušas. laiks tomēr ir drausmīga lieta/parādība.

manā dzīvē nerisinās nekas tāds, ko varētu saukt par notikumu, līdz ar to - nav ko rakstīt. par izjūtam stāstīt man jau ir apnicis, jo katru dienu tās ir vienas un tās pašas, vienas un tās pašas. esmu jau pat takā sadzīvojusies ar iekšējo panīkumu sevī, kas nepazūd ne uz mirkli katru dienu. itkā kaut kas būtu izsūkts no manis.
rītdienu gribēju veltīt sev - dzīvokļa kārtošanai, pusdienu gatavošanai, angļu valodas mācīšanai un filmas noskatīšanai, bet laikam nesanaks. pie manis brauks kristiāna, viņai arī neiet spīdoši. tapēc būs kārtējā diena, kad mēs sēdēsim, runāsim par to, cik ļoti neizprotam vīriesus, ēdīsim kko neveselīgu un viss.