Brīnumzeme....

alishja:

Visapkārt kūsā dzīvība,bet kāpēc ir tukšums?Ko,m?Gluži,kā stikla akvārijā - tu redzi,bet tavs vienīgasi draugs vientulība....Tas viss ir tik tuvu - nu rokas stiepinā,nē, mazā pirkstiņa nadziņa attālumā,bet neaizsniedzams....Un tu nezini ko vainot.Likteni?Citus?Sevi?Nē,nu sevi jau nekad...Egoiste...Bet vajadzētu??Velns lai parauj!Sasodīts - nezinu!!!Dzīve cūka, liktens mauka??Bļāviens,bet vai ir tik slikti??Jā,gribas uzlikt visam lielo, zaļo IGNOR,bet nu nevar...vienmēr kaut kas neļauj tev to ignorēt!!!Nē,neļauj man,MAN...Kaut kas vienmēr stiprāks....Bezspēks....Riebjas šī sajūta,bet kāpēc tad to jūtu pārāk bieži???Un es kaut ko daru,lai to mazinātu??Pie joda, nē!!Cilvēku izmainīt grūti...Neapstrīdams fakts....
Riebjas viss virspusējais,bet kāpēc tas ir tik daudz??Vaina atkal  manī?Es neklausos?Nu bet vajag dziļāk,vajag!!!Beidz...Izmisums.Tev tas ko dos?Tu viņam vajadzīga?Un cik var čīkstēt???Vēl neesi izaugusi no knupīša vecuma???Bāc,nu bet negribu,lai tu mani māci!Kas labāka jūties?
Pilnīga bezjēdzība....Absolūta....
A kam vispār jēga?
Kas vispār ir jēga??
Jēga ir tai zelta zivtiņai,kura izpildūjusi tavu vēlēšanos tiek nolaista podā?Tā ir jēga?Un tā vēlēšanās - kaut kāda tu laime??A tev labāk palika??
Tajā salmu kaudzē,kas man smadzņu vietā ir viegli apmaldīties....ļoti viegli,bet vajag arī atrast to izeju no gribētā/negribētā labirinta...
Un aizvāc to trulo smaidu un acu skatienu!!!Un beidz teikt,ka viss ir labi,ja tā nav!!!Nu nav!!!
Nu bet ko labāku es gribu?Ko?Es nezinu....Esmu čīkstētāja bez jēgas....Zelta zivs,kas nolaista podā..... ''