Brīnumzeme....

Nu kaa taa var,nu kaa taa var?Shoriit gulju,gulju....pamostos - shausmas plkst. jau 13.00.!!!!Pieceljos,kaut ko padaru.....un....atkal aizeju guleet...Nu sviesc....

Aaa....un saaku lasiit gudras graamatas....Alkjiimikji....ir labi:)

Bet miegs man naak tik un taa....

Tas notika Norvēģijā, kura ir bagāta ar lieliskiem kalniem. Kā jau visās skolās notika katru gadu, bērniem ir ekskursija, un šoreiz viena no Norvēģu skolām sarīkoja grandiozi lielu ekskursiju. Tika pasūtīts liels autobuss, kurš bija pilns ar bērniem.
Ekskursija bija lieliska. Pienāca laiks doties mājās. Bērni sasēdās savās vietās un bija liels troksnis. Autobusā valdīja liels prieks, bet notika kaut kas šausmīgs... Braucot lejā no kalniem šoferis pamanīja, ka bremzes nestrādā. Viņš to noklusēja, lai neceltu lielu paniku. Viņš saprata to, ka viss beigsies daudz briesmīgāk, ja tas tiks atklāts pasažieriem. Gandrīz pie paša ceļa gala bija posms, kur ceļš sadalījās, viņš zināja, ka, ja nespēs ieņemt pagriezienu braucot no kalna lejā tad autobuss taisni ielidos aizā un tad viss pagalam. Lūk, pienāca moments, kas nu būs... Kreisā pusē ceļam izskrēja puisītis, kura bumba ripoja tieši uz ceļa virsū. Pagrieziens pa kreisi... Pateicoties tam, autobusu izdevās apstādināt veiksmīgi, bērni devās pie saviem vecākiem. Viena bērna māte vēlējas redzēt bērnu glābēju šoferi un lūdza, lai aizved to pie viņa. Policisti teica, ka labāk viņu netraucēt, bet māte cītīgi uzstāja uz savēja. “Nē, kundzīt jūs nevarat. Jā, viņš izglāba veselu autobusu ar bērniem, bet tas maksāja viņa paša dēla dzīvību. Tas mazais puisītis, kas izskrēja uz ceļa pakaļ savai bumbai, bija viņa dēls, kas atnāca ar mammu sagaidīt tēvu…

Tas esot patiess staasts....Dziive reizeem var buut tik nezheeliiga....Dusmas....