: Šis ir tikai pats sākums...
Ir pagājis jau vairāk nekā mēnesis, bet sajūta tāda, ka dzīvoju te jau vismaz gadu, kas ir labi.. vai arī slikti.. nezinu :) Jebkurā gadījumā, kopumā jūtos labi, jo tā īsti nemaz nav laika domāt par visu to, ko atstāju LV. Labi vien ir, citādi iedzītu sevi depresijā. Pārsvarā dzīvoju universitātē (turpmāk Uni = eng. saīsinājums), par manu labāko draugu ir uzprasījies dators ar saviem 3D modeļiem, grafiskā dizaina programmām un esejām. Un es vēl meklēju darbu 6dienām, 7dienām. Liekas, ka daru vairāk nekā ir iespējams. Runājot par darbu - ja gribat nopelnīt normālu piķi strādājot, piemēram, kurpju veikalā par pārdevēju, brauciet šurp. Un vispār, runājot par braukšanu, es gaidu pirmos ciemiņus! Un runājot par strādāšanu un piķi - LV tā ir vnk ņirgāšanās par cilvēkiem. Tad jau labāk nestrādāt vispār un dzīvot kartona kastē.
Man katru nakti rādās dīvaini sapņi, pārsvarā redzu jūs un savus vecākus daram dīvainas lietas. Šobrīd neiedziļināšos.
Runājot par dīvainām lietām - milzu zirnekļi un milzu pruskai, kas dzīvo ārā, bet šad tad pamanās iekļūt iekšā. Un ar "milzu" es domāju gigantiskus! Ielikšu bildi vēlāk.
Pēc šīm pāris rindkopām var likties, ka diez kas nav, bet nepārprotiet - viss ir diezgan pozitīvi. Pirmkārt jau laiks, otrkārt cilvēki. Nu piemēram, sākumā diezgan bieži pa centru staigāju ar karti, jo nezināju kur kas atrodas. Un cilvēki viens pēc otra nāk klāt un jautā vai nevajag palīdzēt. LV to varētu uzskatīt par brīnumu. Te visi šķiet tik laimīgi un apmierināti. Man liekas, ka tas ir dēļ tā ka viņiem te ir izteiki liels vidusslānis (LV tos sauktu par diezgan pa-bagātiem cilvēkiem, bet te viņus sauc par vidusslāni), bet LV ir tiaki nabagie un bagātie. Kas vēl - var sastapt jebkuru tautību - tas tādēļ, ka 2. pasaules kara laikā ļoti daudzi cilvēki no visas pasaules migrēja uz šo "miera ostu", tai skaitā arī latvieši - te par ir Latviešu biedrības nams. 2.nedēļā biju aizbraukusi apskatīties kā šamējie gatavojas dziesmu svētkiem. Tik piemīlīgi :)) viņi tur bērnībā mācas latviešu val., dejo tautas dejas, dzied utt. Jāteic, visi runā diezgan labi latviski.
Kira, mana austrāļu-latviešu draudzene ar latviešu "background" , kas mācās manā Uni un pie kuras es dzīvoju viesistabā 2.nedēļā, jo nebija kur palikt, arī jūlijā brauks uz LV uz dziesmu svētkiem un tā pat paceļot, viņa tur nekad nav bijusi.
Jā, sākumā bija visai tā uz "dzīvību un nāvi" nedaudz pārpīlējot. Tā kā šī ideja par studēšanu Austrālijā bija pāris minūšu jautājums, tad viss notika pēdējā mirklī un steigā - nepaspēju pieteikties kojām un, kad bija jābrauc, kojas jau bija pilnas. Uni man rezervāja istabu hostelī pirmajai nedēļai, kamēr atrodu kur dzīvot (par baigo piķi jāteic). Ielidoju pirmdienas rītā Sidnejā (3.marts) - biju tādā pārcilvēciskā sajūsmā, ka īpaši daud zko neatceros. Pa taisno uz Uni, jo sākās 0-tā nedēļa - iepazīšanās nedēļa - vārdu sakot viens liels tusiņš nedēļas garumā. Es protams, visu laiku pavadīju International Student Service, zvanoties un meklējot kur dzīvot (atradu 1 ned laikā). Pirmais vakars bija diezgan drūms - viena sēdēju savā hosteļa numuriņā, nezinādama, kur dzīvot, nevienu nepazīdama. Bet tad jau sapazinos ar citiem studentiem, pagāja pāris dienas, nedēļas. Šobrīd jau jūtos ka mājās.
Tik daudz ko gribēju rakstīt, bet jau aizmirsu.. nekas, gan jau :)
Ā, pludmales ir diezgan dievīgas un dievīgi ir arī austrāļu cepmi TIm Tam's no kuriem man ir jau izveidojusies atkarība un kuri ir tik garšīgi, ka es būtu gatava dēļ tiem atdot pus roku. Apsolu aizvest pagaršot (tas varētu būt kaut kad decembrī), bet vēl labāk - atbrauciet un pagaršojiet paši! Saule ir ļoti stipra, vakar biju pirmo reizi bīčā tirī pasauļoties, šodien esmu brūna kā grillēts cālis, jāsmērē ir vismaz 15. sauļošanas krems. Uz katra stūra ir cancer research center, pārsvarā ādas vēzis- tā te ir liela tēma. Un onkoloģija ir diezgan aktuāla. Tā ka Ozoliņ, apsver iespēju! ;)
Lieldienu brīvlaikā satiku vienu foršu meiteni no LV, kas mācas Woolongongaa (cerams, ka pareizi uzrakstiiju :D), t.i., 2h uz D no Sidnejas. Viņu sauc Aija un viņa ir no manas videnes, gadu jaunāka gan. Viņa savas mācības Austrālijā plānoja jau kādus 3 gadus - bija pat pirms tam atbraukusi apskatīties, vai patiks te. Nu, viņa ir sajūsmā. Es arī.
Tas ir tik jocīgi - esmu ekvatora otrā pusē, tādēļ tas, kas mums ir D, te ir Z attiecībā uz arhitektūras štellītēm (lekcijās brīžiem apjūku). Zaļā arhitektūra te ir vnk topā. Tas labi, jo tā ir mūsu nākotne. Vēlāk iepostošu pāris saitus, kur varēsiet būt šokā un palikt ar atkārtu žokli, cik draņķīgā stāvoklī ir mūsu Pasaulīte un cik ātri tai pienāks gals, ja mēs savus sūdus nesāksim vākt. Par to vēlāk.
Tiem, kas vēl nezin - dzīvoju 2ist dzīvoklī ar austrāļu meiteni 10 min ar kājām no Uni, 20 no pludmales un 20 ar autobusu no centra - dislokācija diezgan perfekta. Mana dzīvokļa biedrene Natalie ir tik pedantiski kārtīga un viss dzīvoklis vienmēr spīd un laistās, kas man atgādina manu mammu un Agiju, un vēl viņa ļoti uztraucas par drošību, kas man atgādina tēti. Tā ka jūtos gandrīz kā mājas :D
Universitāte ir vienkārši pasaka, pat nevienā amerikāņu filmā nebiju neko tādu redzējusi. Milzīgs campus ar visu jaunāko tehnoloģiju, ar visiem sporta veidiem utt utt. Visādi kafūži, suši bāri, salātu bāri, taizemieši, indiešu virtuves. BET kas ir pats labākais - Uni Bārs kur pat ir happy hour katru dienu :D
Kas vēl.. hmm.. jā, laiks vnk lido, nedēļa pēc nedēļas!
Viss, čau! Man gan irvēl daudz ko teikt, bet vēlāk. Centīšos uzturēt šo blogu up-to-date.
C ya ;)
Jūs visi man ļoti, ļoti pietrūkstat :)
Ir pagājis jau vairāk nekā mēnesis, bet sajūta tāda, ka dzīvoju te jau vismaz gadu, kas ir labi.. vai arī slikti.. nezinu :) Jebkurā gadījumā, kopumā jūtos labi, jo tā īsti nemaz nav laika domāt par visu to, ko atstāju LV. Labi vien ir, citādi iedzītu sevi depresijā. Pārsvarā dzīvoju universitātē (turpmāk Uni = eng. saīsinājums), par manu labāko draugu ir uzprasījies dators ar saviem 3D modeļiem, grafiskā dizaina programmām un esejām. Un es vēl meklēju darbu 6dienām, 7dienām. Liekas, ka daru vairāk nekā ir iespējams. Runājot par darbu - ja gribat nopelnīt normālu piķi strādājot, piemēram, kurpju veikalā par pārdevēju, brauciet šurp. Un vispār, runājot par braukšanu, es gaidu pirmos ciemiņus! Un runājot par strādāšanu un piķi - LV tā ir vnk ņirgāšanās par cilvēkiem. Tad jau labāk nestrādāt vispār un dzīvot kartona kastē.
Man katru nakti rādās dīvaini sapņi, pārsvarā redzu jūs un savus vecākus daram dīvainas lietas. Šobrīd neiedziļināšos.
Runājot par dīvainām lietām - milzu zirnekļi un milzu pruskai, kas dzīvo ārā, bet šad tad pamanās iekļūt iekšā. Un ar "milzu" es domāju gigantiskus! Ielikšu bildi vēlāk.
Pēc šīm pāris rindkopām var likties, ka diez kas nav, bet nepārprotiet - viss ir diezgan pozitīvi. Pirmkārt jau laiks, otrkārt cilvēki. Nu piemēram, sākumā diezgan bieži pa centru staigāju ar karti, jo nezināju kur kas atrodas. Un cilvēki viens pēc otra nāk klāt un jautā vai nevajag palīdzēt. LV to varētu uzskatīt par brīnumu. Te visi šķiet tik laimīgi un apmierināti. Man liekas, ka tas ir dēļ tā ka viņiem te ir izteiki liels vidusslānis (LV tos sauktu par diezgan pa-bagātiem cilvēkiem, bet te viņus sauc par vidusslāni), bet LV ir tiaki nabagie un bagātie. Kas vēl - var sastapt jebkuru tautību - tas tādēļ, ka 2. pasaules kara laikā ļoti daudzi cilvēki no visas pasaules migrēja uz šo "miera ostu", tai skaitā arī latvieši - te par ir Latviešu biedrības nams. 2.nedēļā biju aizbraukusi apskatīties kā šamējie gatavojas dziesmu svētkiem. Tik piemīlīgi :)) viņi tur bērnībā mācas latviešu val., dejo tautas dejas, dzied utt. Jāteic, visi runā diezgan labi latviski.
Kira, mana austrāļu-latviešu draudzene ar latviešu "background" , kas mācās manā Uni un pie kuras es dzīvoju viesistabā 2.nedēļā, jo nebija kur palikt, arī jūlijā brauks uz LV uz dziesmu svētkiem un tā pat paceļot, viņa tur nekad nav bijusi.
Jā, sākumā bija visai tā uz "dzīvību un nāvi" nedaudz pārpīlējot. Tā kā šī ideja par studēšanu Austrālijā bija pāris minūšu jautājums, tad viss notika pēdējā mirklī un steigā - nepaspēju pieteikties kojām un, kad bija jābrauc, kojas jau bija pilnas. Uni man rezervāja istabu hostelī pirmajai nedēļai, kamēr atrodu kur dzīvot (par baigo piķi jāteic). Ielidoju pirmdienas rītā Sidnejā (3.marts) - biju tādā pārcilvēciskā sajūsmā, ka īpaši daud zko neatceros. Pa taisno uz Uni, jo sākās 0-tā nedēļa - iepazīšanās nedēļa - vārdu sakot viens liels tusiņš nedēļas garumā. Es protams, visu laiku pavadīju International Student Service, zvanoties un meklējot kur dzīvot (atradu 1 ned laikā). Pirmais vakars bija diezgan drūms - viena sēdēju savā hosteļa numuriņā, nezinādama, kur dzīvot, nevienu nepazīdama. Bet tad jau sapazinos ar citiem studentiem, pagāja pāris dienas, nedēļas. Šobrīd jau jūtos ka mājās.
Tik daudz ko gribēju rakstīt, bet jau aizmirsu.. nekas, gan jau :)
Ā, pludmales ir diezgan dievīgas un dievīgi ir arī austrāļu cepmi TIm Tam's no kuriem man ir jau izveidojusies atkarība un kuri ir tik garšīgi, ka es būtu gatava dēļ tiem atdot pus roku. Apsolu aizvest pagaršot (tas varētu būt kaut kad decembrī), bet vēl labāk - atbrauciet un pagaršojiet paši! Saule ir ļoti stipra, vakar biju pirmo reizi bīčā tirī pasauļoties, šodien esmu brūna kā grillēts cālis, jāsmērē ir vismaz 15. sauļošanas krems. Uz katra stūra ir cancer research center, pārsvarā ādas vēzis- tā te ir liela tēma. Un onkoloģija ir diezgan aktuāla. Tā ka Ozoliņ, apsver iespēju! ;)
Lieldienu brīvlaikā satiku vienu foršu meiteni no LV, kas mācas Woolongongaa (cerams, ka pareizi uzrakstiiju :D), t.i., 2h uz D no Sidnejas. Viņu sauc Aija un viņa ir no manas videnes, gadu jaunāka gan. Viņa savas mācības Austrālijā plānoja jau kādus 3 gadus - bija pat pirms tam atbraukusi apskatīties, vai patiks te. Nu, viņa ir sajūsmā. Es arī.
Tas ir tik jocīgi - esmu ekvatora otrā pusē, tādēļ tas, kas mums ir D, te ir Z attiecībā uz arhitektūras štellītēm (lekcijās brīžiem apjūku). Zaļā arhitektūra te ir vnk topā. Tas labi, jo tā ir mūsu nākotne. Vēlāk iepostošu pāris saitus, kur varēsiet būt šokā un palikt ar atkārtu žokli, cik draņķīgā stāvoklī ir mūsu Pasaulīte un cik ātri tai pienāks gals, ja mēs savus sūdus nesāksim vākt. Par to vēlāk.
Tiem, kas vēl nezin - dzīvoju 2ist dzīvoklī ar austrāļu meiteni 10 min ar kājām no Uni, 20 no pludmales un 20 ar autobusu no centra - dislokācija diezgan perfekta. Mana dzīvokļa biedrene Natalie ir tik pedantiski kārtīga un viss dzīvoklis vienmēr spīd un laistās, kas man atgādina manu mammu un Agiju, un vēl viņa ļoti uztraucas par drošību, kas man atgādina tēti. Tā ka jūtos gandrīz kā mājas :D
Universitāte ir vienkārši pasaka, pat nevienā amerikāņu filmā nebiju neko tādu redzējusi. Milzīgs campus ar visu jaunāko tehnoloģiju, ar visiem sporta veidiem utt utt. Visādi kafūži, suši bāri, salātu bāri, taizemieši, indiešu virtuves. BET kas ir pats labākais - Uni Bārs kur pat ir happy hour katru dienu :D
Kas vēl.. hmm.. jā, laiks vnk lido, nedēļa pēc nedēļas!
Viss, čau! Man gan irvēl daudz ko teikt, bet vēlāk. Centīšos uzturēt šo blogu up-to-date.
C ya ;)
Jūs visi man ļoti, ļoti pietrūkstat :)
Current Music: radiohead - house of cards