alice_said_that

Vispirms es jums sniegšu nelielu ieskatu par konkrēto vietu, kur zēns pamanījās pabūt. Vieta nebūt nav no ierastākajām, runā, ka Tur vienmēr valda tumsa, reljefs aizvien nelīdzens un Tā ved neizskaidrojamos labirintos. "Ne visiem Tur būs tikt!" : spītīgi dzejnieks I.Ziedonis sacīja, taču lielākoties' , ja ļoti vēlaties, jūs varat tur nokļūt gaužām vienkāršā veidā. Mazliet laika, mazliet piepūles un mērķis sasniegts! Leģendām apvītā vieta neatgrūž jaunpienācējus, citi gan saka: "Tur slāvi dzīvo", bail viņiem esot, bet ar laiku jau pierod!

Īsais zēna stāsts:
"Zinot, ka tur nokļūšu, man bija mazliet bail. Viegli trīsēja mana sirds. Es aizvēru acis, lai vairāk baudītu, jutu, kā saspringst mans ķermenis. Esmu tik tuvu, atpakaļ ceļa vairs nav. Gar manām acīm nozibēja mātes raudošais acu skatiens, tēva plauksta pie viņa lauztās sirds, bet es neatkāpšos. Es viegli viņu noglāstīju un sacīju: "Imant, vai tu esi gatavs? Es eju iekšā!" "


(Patiesībā es te vēlējos publicēt lielisku, erotisko rakstu, taču mans mīļais, jaukais datoriņš Diez Kāpēc [?!?!?!?] šoreiz piemirsa, kas ir "autosave" un tā, nu, es nolēmu dalīties ar jums pēdējā mēslā.