15:50 - visu jau vēl nesaprotu
Lai ar vieglu roku, lai ar mīļu domu
Visus svešus vārdus aizslaucītu nost,
Māte mani auklējusi, tinot
Savas pašas vārda autiņos.
Ne jau dzimtas dārglietas vai nauda,
Pūrā tika dārgākais pats dots -
Trejas meitas mātei. Es visbagātākā,
Jo man mātes vārdu nēsāt gods!
Tā kā gaiša dvaša, tā kā asis smaga
Mātes roka krustā pāri sejai slīd.
Kā lai paspēj vienā pasaulē un mūžā
Mātes doto vārdu atpelnīt?
Anna Rancāne (krājums Piektdiena)
(ir doma)