vakar atkal teciņus vien ... pa visādiem kantoriem un vēl kolēgas vietā pastrādāju un vienā brīdī paķēru mazo kreņķi - viņa skaitās slima uz darbu nenāk un kad es piezvanu šī izrādās sēž kafejnīcā un bauda dzīvi ... un es raujos par abām ... bet nav ko pūsties gan jau arī man tā kādu dienu sagribēsies ;))
V.G. bezgalīgi galants ... bet es kā jau es ... ;) norādīju ka slinkums ir progresa māte un es tur nu nekādīgi nevarēšu izlīdzēt ... varu konsultēt bet izdarīt viņa vietā nu nevaru ...aber sniegpulkstenīši man tā kā tā tika ... un tieši laikā jo svētdien māmiņas dārzā ... viņu bija mazliet par maz ... ;)
virtuvē pie sienas ir kāda teiktais par to ka pilnīgi apmierināts cilvēks ir pēc dienas kurā nevis nekas nav darīts, bet ir padarīts viss ko varēja padarīt ...
vakar nākot mājā uznācā mazā pesimistiskā domiņa ... ka gribētos tā lai būtu prieks par nodzīvoto....