atkal ir pagājis zināms/nezināms laiks kopš mana ieprieksējā ieraksta,un kārtējo riezi mani pamudināja viens un tas pats cilvēks.un tā es viņu nosaucu par Ī.M.[īpašais mudinātājs] bet tas nav viss,jo tas vēl nav tik jautri kā sekojošais.
tātad šodieniņ es dziedāju,ļoti daudz un smuki dziedāju.vēl es gāju pa ielu diezgan piesaistošā un ne īpaši atvairāmā[neatvairāmā] izskatā. plašākai publikai sauksim to par franču tautastērpu. reakcijas dažādas,dažiem jautri,citiem interesanti,vēl ir tādi,kuriem ir iznīcinošais skatiens,beeet tas ir garlaicīgs,garš,neinteresants un man ne īpaši labi zināms stāsts.
tad es gāju pirkt trauku.trauku es, protams,dabūju, bet tas  nebija viss,tālāk es gāju un gāju,jo manam ceļabiedram labpatika iet un iet.es jau nesaku ka man nepatika,bet nu,kas par daudz,tas par skādi.lai nu kā,trauks man ir un es ceru ka mūsu turpmākās attiecības ar šo trauku izvērtīsies labas un foršiņas.
bet man galvā neiet Tālavas Taurētājs. nu iet jau iet,bet saprotiet,es viņu parasti dziedu,bet tagad man viņš būs jāskaita,un ziniet,ir diezgan liela atšķirība,un es nemaz nebrīnīšos,ka šo atšķirību un grūtību dēļ es klases priekšā vienkārši sākšu dziedāt. +vēl man galvā neiet abinieku iekšējā uzbūve un skeleti un orgāni un vadi.neiet,un es nedomāju ka vakara gaitā ieies.bet nu labi,ko vajag to vajag.
-es šodien tiku pie gumijkončām,un tā jau nebūtu es,ja nebūtu tikusi. [skat.iepriekšējo ierakstu,tur ir par gumijkončām un cilvēkiem kas zin ka man viņas patīk.]
tas viss,pēc zināma/nezināma laika būšu atkal atpakaļ.
ar aukstu zemeņu pienu un oranžām zeķēm,jūsu  alfis.