| Date: | 2010-04-08 19:48 |
| Subject: | laiki mainās, sajūtas paliek |
| Security: | Public |
traki traki, nesanāca pazust no šīs Zemes kā to gribējās...tepat vien esmu, ar visu savu sirdi un dvēseli.
jap, ar to pašu sirdi, kurai pavēlēt nevar, kuras daļiņa vienmēr būs tur...
post a comment
| Date: | 2009-09-27 22:58 |
| Subject: | viss, man pietiek... |
| Security: | Public |
esmu nogurusi.
varbūt no šodienas.
varbūt no vakardienas.
varbūt no pēdējiem dzīves gadiem.
varbūt no meliem.
varbūt no vilšanās.
varbūt no sevis.
varbūt no dzīves šīs.
bet iespējams no sava naivuma.
iespējams no savas aklās uzticības.
un iespējams no ticības.
apnicis mūžigi atsisties pret sienu.
apnicis censties.
apnicis apņemties.
apnicis uzklausīt.
pieriebies tavs egoisms.
apnikusi tava izlikšanās.
riebumu izraisa tava vienaldzība.
riebumu izraisa tava divkosība un liekulība.
visjautrāk ir tas, ka cilvēks izliekas, ka tevis nav un nekad nav bijis.
nelaimīgie cilvēki padarījuši nelaimīgu arī mani.
ejiet jūs visi mežā lasīt sēnes un brūklenes. Ha.
iespējams šī ir pēdējā ziņa no manis uz šīs Zemes....
bet iespējams (diemžēl visdrīzāk) nav.
žēl, ka nav manos spēkos ieinjicēt sev kaut ko pret šo dzīvi.
1 comment | post a comment
| Date: | 2009-09-25 18:58 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
ir tikai viens jautājums KĀPĒC???????????????
?????????????????????????????????????????????
????????????????????????????????????????????
post a comment
| Date: | 2009-09-24 21:41 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
es laikam gaidu kaut kādu brīnumu.
bet brīnumi parasti nenāk, ja tos ļoti ļoti gaida...
post a comment
| Date: | 2009-09-23 22:08 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Redz, ko saka mans šodienas Fortune Cookie : "Money is the root of all evil."
Tas ir diskutējams jautājums.
Ja, piemēram, man nav money, par ko nopirkt ēst, tad es pati varu pārvērsties par root...
Bet šeit varētu izvērst neeeenormāli garu diskusiju.
post a comment
| Date: | 2009-09-23 22:05 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
paldies, paldies, neizsakāmi mīļais paldies, ka parunājām...
post a comment
| Date: | 2009-09-21 01:08 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
ar labu nakti!
referāts, mutiskais, ir tapis!
jāiet ļaut smadzenēm to visu miegā sagremot! ņam ņam...
post a comment
| Date: | 2009-09-20 19:38 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Damien Rice
manas dvēseles lāpītājs :D
post a comment
| Date: | 2009-09-20 16:25 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
to do or not to do, that is the question!
I think, to do!
ko gan es varētu zaudēt? vienīgi vientulīgos oktobra vakarus :)
post a comment
| Date: | 2009-09-20 15:03 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
filma 0,11
jopcik, es raudāju...!
Es apbrīnoju, ka ir tāda LTV, kur tomēr par spīti Holivudas "mēsliem" (es atvainojos!) visapkārt, tomēr savā vakara filmu programmā iekļauj īstu kino, spēcīgas filmas, kuras neatstāj vienaldzīgu... esmu patiesi priecīga.
post a comment
| Date: | 2009-09-19 15:18 |
| Subject: | is that alright? |
| Security: | Public |
Damien Rice - 9 Crimes
post a comment
| Date: | 2009-09-19 14:52 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Nez kā būtu "log out" jeb "izžurnalēties" no dzīves...tik vienkārši īstenībā. Viens "klik" un tu esi out. Ha.
Tas izklausās pēc pašnāvības, bet īstenībā nē. Ļoti stabilas, mierpilnas un filosofiskas pārdomas par dzīvi, cilvēciskām jūtām un dzīvību.
Nu varētu kaut vai iedot pamēģināt "log out" no šī brīža smagumiem. Tas gan būtu mīļi. Jā, paties.
post a comment
| Date: | 2009-09-19 14:48 |
| Subject: | let me out |
| Security: | Public |
Rootless Tree
by Damien Rice
post a comment
| Date: | 2009-09-16 16:23 |
| Subject: | fortune cookie |
| Security: | Public |
It's not advisable to leap before you look, but that may be all you have time for.
post a comment
| Date: | 2009-09-15 22:23 |
| Subject: | šodiena, bļ** |
| Security: | Public |
citāts: "Tas, ka es smaidu, tevi satiekot, nebūt nenozīmē, ka priecājos tevi redzēt. Varbūt es vienkārši iedomājos kā pa asfaltu tevi izsmērē Kamazs."
post a comment
| Date: | 2009-09-08 18:52 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
piezvani man, ja tev skumji kļūst...
post a comment
| Date: | 2009-09-05 21:50 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Šis teikums pats pienāca man klāt pirms 5 minūtēm, pieklauvēja pie smadzenēm. Aizķērās.
"Kādu dienu viņš pamodīsies un sapratīs, cik ļoti Tu viņam esi vajadzīga, bet tajā pašā brīdī viņa pamodīsies ar to, kurš to jau sen sapratis."
Smieklīgi, ne? Kāds piemērots brīdis izlasīt netīšām šādu frāzi........
post a comment
| Date: | 2009-08-11 21:55 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
man ir iesnas.
vasarā.
siltā laikā.
man ir nejaukas iesnas.
tas galīgi neiepriecina.
iesnas - vasarā.
grupa "Ēst" varētu sacerēt dziesmu par iesnām...
2 comments | post a comment
| Date: | 2009-08-10 13:36 |
| Subject: | Atradu, izlasīju, aizķērās sirdē :) |
| Security: | Public |
Kaut kas ļoti ļoti sirsnīgs.. izlasīšanai, kad ir laiks
Viena cilvēka pārdomas
Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam
nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām
mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas
košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu
pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās
ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas
pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem
un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna,
atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās
ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu,
atgriežoties mājās tad, kad
iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu
neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti
iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus,
un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai
un vienīgi mēs paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens
nepalika resns, jo
mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles
dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu
konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju
skatīties multeni, jo arī video mums nebija!
Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.
Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem
strautiņiem,
sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un
pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie
durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
Vieni paši
cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs
vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no
kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir
pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti
komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis
pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām
un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles
brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties.
Ja esi viens no šīs paaudzes,
tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās
līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret
skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku...
Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem
nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā,
it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ,
lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies internetam;
- Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es
post a comment
| Date: | 2009-08-09 23:27 |
| Subject: | Puzles gabaliņš |
| Security: | Public |
Vakar, guļot viena mašīnā, skatoties pa mazliet netīrā loga stiklu skaidrajās nakts debesīs, satuntulējusies sarkanā guļammaisā, padzērusi silto tēju, kā vienmēr pirms miega domāju par dzīvi un visu tā tālāk.
Un uzradās kāds domugrauds, ka dažreiz man liekas, ka esmu kā:
...
Pazaudējies Puzles Gabaliņš, kurš meklē savu īsto puzli un vēl joprojām nav atradis.
Puzles Gabaliņš mēģina piemērīties vienai puzlei...otrai..tad mēģina ierāpties trešās puzles krāsās, kontūrās un noskaņās, bet vienalga nav īstā.
Tā Puzles Gabaliņš šad tad atrod līdzīgās puzles, bet pēc laika saprot, ka atkal iekāpis ne tajā...
Visas puzles ir kā veselas sistēmas, kur viens gabaliņš der otram perfekti un veido kopējo ainavu. Un svešais gabaliņš vienmēr atkritīs un izkritīs no kopainas.
Bet kur, sasodīts, es varēju pazaudēt savu puzli? Vai arī par mani ir aizmirsis tas, kurš šo puzli liek?...
post a comment
|
|
|
|
|
