|
[09 Apr 2008|03:42pm] |
Latviešu tautiņa ir viena dīvaina tauta. Es esmu dīvains un mani draugi ir dīvaini, paziņas arī un pat pilnīgi sveši garāmgājēji ir dīvaini. Paverieties kustībās, sejas mīmiku muļķīgo ievērojāt?
Pa piemēru. Šorīt visi mēdīji blēj par to, ka, lūk, cilvēki stāv rindās pie parakstu vākšanas punktiem. Tikai interesanti kur viņi bija visu laiku? Bet labi, man jau arī patīk visu atlikt uz pēdējo brīdi. Tomēr tas jau nav nekas traks. Redzēs kā skries ik pārnedēļu atlaists saeimu, ievēlēt saeimu. Protams, ir jādod iespēja tautai atlaist saeimu. Dīvaini.
Un atkal šorīt pie svaigā banāna ko man pasniedza būrītī kopēja patrāpījās Diena, jāsaka interesanti. Komentārs par atjaunoto, vai vismaz mēģinājumu atjaunot Rīga Dinamo hokeja klubu, un nu neizdevusies kino kritiķe ņemas pierādīt, ka līdz ar kluba izveidi, Latvija ar visām parpaliņām pārdota Krievzemei. Dīvaini, jo īpaši, ka investori ir Latvijas pilsoņi, bet, protams, tā nav Eiropas nauda, līdz ar to slikta, smirdīga nauda. Dīvaini.
Redzējies jau labu laiku jūtu aizvainojumu, ka manai kaimiņienei grotiņai Gaujai ir jāmaksā pirdiena nodoklis, bet man nē, kaut manējais smird daudz vairāk. Dīvaini.
Bet, protams, ir arī priecīgas vēstis, tagad Eiropas zemnieki meklē jaunus noieta tirgus Āzijā un Āfrikā (ceru ka maniem radiem Āfrikā garšos), par ko saņem arī stimulu no Eiropas Savienības. Tikai redz jaunajām dalībvalstīm nedot tik daudz, lai paši vispirms protas savus dubļainos ceļus sakārtot un tad ved savu produkciju maniem radiem Āfrikā. Latvietis kā jau īsts Latvietis piekrīt, nu labi, mazliet skata pēc iebilsts, bet visu ko nolemj Briselē pieņem un kārtīgi ievēro. Dīvaini.
Un tā varētu bez gala un malas stāstīt par dīvaiņu tautiņu, kura tik ļoti lepojas ar savu latvisko, ka aizmirstas un lien tumšākajos caurumos bez ziepēm. Dīvaini.
Tik tiešām esam mazliet Dīvaini.
|
|