8:19PM
Poll #11439
Open to: All, results viewable to: All
Vai pēc ķīniešu astroloģijas Tu esi suns/kuce?
Poll #11439
Open to: All, results viewable to: All
Vai pēc ķīniešu astroloģijas Tu esi suns/kuce?
Dāņiem ir tradīcija decembrī līdz Ziemassvētkiem satikties ar visiem saviem draugiem. Tā nu viņi visu mēnesi nolīgojas pa ciemiem - pie viena sen neredzēta šņabis jāiedzer, pie citiem alus un zole, ar kādu pāri galda spēļu vakars jārīko
Šito dāņu Ziemassvētku tradīciju nākošgad, kad būšu labāka persona, noteikti paņemšu tā nopietni.
Poll #11374
Open to: All, results viewable to: All
ja es gribētu sevi reklamēt kā Cibas ļaudi, es teiktu:
Janvāris:
Beidzot esmu atpakaļ
Februāris:
Ko noteikti gribi?
Marts:
Un atkal laižam
Aprīlis:
Nu tātad pagājušo
Maijs:
Jūnijs:
Jūlijs:
Augusts:
Tikai draugiem! pēdējo
Septembris:
nu davaj tad
Oktobris:
kāzas, jauns darbs
Novembris:
Budapešta - kontrastu pilsēta
Decembris:
Tie trīs pirmie
Apkārt šuvu mīļas domas sudrabotu pavedienu:
Lai Saulīte mirdzēdama bāliņam priekšā gāja;
Lai sudraba Mēnestiņis pakaļ tek sargādams.
Aizlidoju labi. Līdz viesnīcai tiku labi. Bija pievakare. Rītdien paredzēts seminārs, pusdienas un lidojums mājup. Nolēmu aizbraukt līdz centram jau vakarā. Viesnīcā administratori izstāstīja kā.
Sekojoši:
paņem 44, 44a vai 45 autobusu un brauc līdz ter meregi (nosaukums līdzīgs)
iekāp metro un brauc līdz centram
izkāp ārā vienā no pieturām (astoria, iespējamā pietura2, iespējamā pietura3)
baudi centru.
Izejot ārā un aizejot līdz sekojošā autobusa pieturai, sapratu - esmu aizmirsis nopirkt autobusa biļeti! "Nekas! Atpakaļ neiešu, ja kas esmu pirmo reizi, neko nezinu, bla bla," mierināju sevi un kāpu iekšā. Kā viņi brauc!!! Ar sabiedriskajiem autobusiem! Mežoņi - man tikko lidojušam cilvēkam likās, ka pacelsimies gaisā! Toties ātri nonācu galā. Vietējā meitene nospieda stop pogu, bremzes iekaucās, pietura autobusam pieslīdēja lēni, eleganti.
Izkāpu, manas acis meklēja metro. Neatrada. Prasīju ļaužiem, tie angliski nerunāja, bet vārdu metro saprata, parādija uz pazemes pāreju. Nokāpu lejā, a tur veikals. Izgāju cauri, no metro ne vēsts. Pagriezos pa 180 un pamanīju, ka zīme M karājas uz veikala izejas. Vilkos atpakaļ. Izgāju no pārdotuves. Uzkāpu pa kāpnēm, atpakaļ uz ielas. Pienācu pie ilgotā Metro, un ļaudis uniformās poētiskā angļu valodā paskaidroja "Metro no work, bus 2M". Devos meklēt bus 2M. Atradu. Cilvēki joprojām angliski nerunāja. Pamāju vienam ar austiņām (šeit jāsaka, ka dedukcija bija pareiza - ļaudis, kas mūziku klausās austiņās, visticamāk angļu valodu zina vismaz hit me baby līmenī), tas pamāja pretī un novērsās. Apgāju riņķī (viņam), pamāju vēlreiz, parādīju, lai noņem austiņas, uzdevu liktenīgo jautājumu: "Do You speak English?". Puisis angliski runāja. Norādīja uz būdiņu, kur jāpērk metro biļetes. Devos turp. Kasiere angliski nerunāja, tomēr lepni norādīja uz šiltīti, ka strādā līdz 20.00. Vēl piebilda information un īkšķi pa labi. Aizgāju uz information. Jā, biļetīti Jums vajag. Nē, man nav biļetītes, sorry. Varbūt pamēģiniet pāriet tur pāri ielai un nopirkt biļetīti.
Pāri ielai es pārgāju. Biļetes pārdevējus nemeklēju, ielīdu supermārketā. Nopirku trīs tokajiešus, čipsus, sulu, saldo ar uzrakstiem ungāru valodā un košļenes. No supermārketa nav tik viegli iziet. Ticiet man! Ar pirmo mēģinājumu es attapos tipiskā "latviskā" es pat teiktu rīdziniskā pagalmā. Izlīdzēja sieviete informācija, kas pārtrauca savu itālisko flirtu pa telefonu. Kā iziet, lai nonāktu pie autobusiem 44, 44a vai 45 viņa nevarēja izstāstīt, bet vismaz izeju no veikala parādīja.
Tur, pieturā satiku divus jauniešus un prasīju kā nokļūt uz Kerepesi street. Tie man sāka stāstīt, lai eju uz netālo dzelzceļa staciju un pēc divām stacījām... Iestājas viegls šoks. Man! Bet, paldies Dievam, sapratu, ka viņi nerunā par Kerepesi kā street, bet acīmredzot kā pilsētu(?). Ar savu atklājumu iepazīstināju jaunos draugus, un teicu, ka man vajag CEU, university, Kerepesi street. "Jezus," ,teica jaunietis savai draudzenei. "Džīzus!" sevis teikto viņš iztulkoja man. Pasmējāmies. Protams. Viņi norādīja ielu, pa kuru ejot pēc pusstundas es būšu CEU.
Devos pa ielu, ielas malā pietura. Satiku tur jaunieti, tas angliski runāja, teica, ka nākamais autobuss man nederēs, beeeeeet var nobraukt vienu pieturu, kurā tad es varētu pagaidīt 45-to. Sacīts darīts. Izkāpu tajā pieturā, autobuss nenāca, gāju es pats. Aizgāju līdz nākamajai pieturai. Satiktu citu ungāru puisi (cienītais klausītāj, jā nudien, ja es būtu sieviete, tas tik būtu kaut kas - vienā vakarā tik daudz ungāru puišu!). Do You speak English? Nē, viņš atbildēja. Nepadevos, izvilku karti, iebāzu pirkstu kartē. Yes 45 stop here. One stop. Yes, this way. 5 thousand metres. Bļin - viņš nerunājot angliski! Es ko - viņam Šekspīru citēt prasu?? Tiesa, par tiem 5 thousand metres viņš pārspīlēja, ar 45to tā bija viena pietura. Kaut gan, ko var zināt ar tiem ungāriem?
Devos uz savu istabiņu, dzēru sulu, ēdu čipsus un skatījos TV kanālus maģiāru valodā.
Iegāju dušā, slaukoties saplēsu dvieli. Naktī bija auksti, ieslēdzu sildītāju, tas dūca ne sliktāk kā lidaparātu motori. Pulkstens 4.00 no rīta nomira mans mobilais telefons. Kā es zinu, ka četros? Es pamodos!
Bet dāmas un kungi, viss ir kārtībā, otrā diena bija labāka, seminārs, pusdienas, pastaiga, lidojumi un esmu mājās! Dzīvs un vesels. Tikai Ungārijā numuriņa atvilktnē aizmirsu mazliet latviešu naudas, 10 eiro, visas atslēgas, visas bankas kartes un vizītkartes, ko pirms doties vakara klejojumā biju "gudru ziņu" izņēmis no maka.
loģistika nav mana stiprākā puse, man jābūt Budapeštā 4.novembrī no 9.00 līdz 13.30.
Un davai aku nokārto!
Jums tas varbūt ir vienkārši, bet man nu es nezinu - jāmeklē tajā darbā kādu uzjautrinošu elementu!
es izdomāju jaunu prāta spēli, pagaidām tikai pamatus - vajag kaut kad notestēt
kad četrrāpus, tad mazs globusiņš, kad stāvus, tad pusmēnesītis.
tikko piekritu peetijumam par kuru man nav ne jausmas, bet okei:)
gan no mātes, gan no tēva puses esmu 100% latgalietis 5 paaudzēs.
Respektīvi manī nav pat 1/16 daļas kaut kā interesentāka.
Lai gan ari šāda tīrasinība ir pietiekami interesanta:)
nu Tu esi mana kā arbūza gabaliņš
sārto es ēdīšu sēkliņas izspļaušu
gultiņā apgulšos, puncīti glaudīšu
- nu davaj tad,
-labs i, čau! bija patīkami.
Nu tas ir pilnīgs pizdets tā runāt. Un to "ļoti patīkami" teicu ES PATS. un savas vecuma grupas iemītniekiem. un ar viņiem patiešām bija patīkami.
Nu tas ir pilnīgs pizdets.
Pēdējo mēnešu laikā esmu uzrakstījis daudz atklātu lietu, ko varbūt citiem nevajadzēja redzēt. Protams, cilvēki to izmantoja. Uzmina man ar kāju, izšņauca manī degunu, iebāza pirkstu man padusē, sauc to kā gribi.
Paldies viņiem par skumjām un zaudējumiem, ko tādēļ esmu cietis. Viņiem jau nekas, ka, man guļot uz pieraudātiem spilveniem, piemetās iesnas..
Vairs neceriet uz manu atklāšanos, vairs neceriet uz maniem tekstiem, no šī brīža esmu
!!!!!!!!!!!!!TIKAI DRAUGIEM!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Un atshkjiriiba starp mani un miljonaaru
ir tikai taada, ka neesmu miljonaars.
draugu skaits man kluseejot, tikai pieaug:)
kas ir labi,
man patiik, ja mani (ne)lasa.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)
1 (25.0%)