Below are the 12 most recent journal entries recorded in aktual's LiveJournal:

Thursday, December 10th, 2020
8:52 pm	Reliģiskā doma, kura man liek justies vislabāk, ir tā, ka dievs radīja pasauli un aizgāja prom. Tādu pieņemot, man rodas sajūta, kā būtu tikko ievācies pamestā mājā. Vai atradis apbružātu, bet acīmredzot unikālu, ar rokām taisītu kabatas nazi kaut kur uz putekļaina ceļa. Nevainīgas brīvības sajūta. Reliģiskā doma, kas man liekas ir visstilīgākā ir tā, kur tu smejies par cilvēkiem kas gadiem ilgi nemaina tapetes dzīvoklī bailēs, ka māja sabruks. Tā vietā tu paziņo, ka turpmāk ar tapetēm klāsi galdu un taisīsi konfetti. Reliģiskā doma, kas man liekas burvīga vairākās šī vārda nozīmēs, bet kuru varbūt tā pat kā MDMA vajadzētu lietot mazākais ar 3 mēnešu atstarpi ir tā, kur visums tev ceļā izliek zīmes, kuras vajag interpretēt. Varbūt man ir sūdīgi ar empātiju, bet bieži, pārāk ilgi tādā veidā domājot, es sāku just kaut kādu izmežģījuma sajūtu smadzenēs. (Comment on this)
2:24 pm	lasīt šo kā astroloģiju: https://en.wikipedia.org/wiki/Tidal_locking (Comment on this)
Tuesday, December 8th, 2020
5:12 pm	Pēkšņi uzradās mūzika un tās pavadībā gribās lasīt, bet nevar atiet no datora, pirms liktenīgā dziesma ir beigusies, tāpēc esmu te. Vai cenzējot sevi, kaut kas tiek izmainīts vai tā ir tikai apspiešana? Apspiešana parasti izklausās pēc neveselīgām gāzēm no sliktas diētas. Cenzēšana varētu būt vienkārši laba diēta? (Comment on this)
Monday, December 7th, 2020
1:40 pm	3 mēneši klusuma narkotikas vairs nav tik jaukas, kad nav cilvēku pūlis, kurā pazust šķiet, visi apkārt pēkšņi ne pārāk gudri (varbūt izmācīti un attapīgi, bet ne gudri), gan jau tai skaitā arī es sociālais vibrators sāk kaitināt, jo ir ieņēmis augstāko pozīciju jebkad — bez viņa man vairs nav draugu mosties nakts vidū iet gulēt līdz ar saulrietu ir neatklāts ziemas lifehack — 6h stundas pilnīga miera dienas sākumā, ap dienvidu(9 rītā) visi sāk rosīties, bet tu jau esi dienasdzīves briedumā un jūties pārāks, savukārt, kad pulkstens jau ir pie diviem, ierasto domu, ka diena vēl tik ilgi vilksies un, skat, ir divi, neko neesmu izdarījis, nomaina prieks — diena ir beigusies, var sākt dzīvot! Pa ilgiem laikiem paklaiņoju pa āru, uz brīdi sajutos kā daba, sākumā likās, ka varbūt pavasarīga diena, bet laikam tas bija no svaiga gaisa un bezmērķīgas klaiņošanas pēc kretīniskās dzīves krestīniskas epizodes Francijā uz labu laiciņu bija dīvaina nepatika pret frančiem un Franciju, nekad (kopš mazgadīgā nacionālisma laikiem) neko tādu nebiju izjutis. Šķiet, tas ir pārgājis un tagad franču filmas liekas super un lasās jau otrais franču filozofs, kas vecāks par 300 gadiem. Nez, tas tā normāli, varbūt vajag nedaudz ienīst pirms iemīlēt, vai varbūt – bez ienīšanas, nevar kārtīgi iemīlēt. Varbūt tas viss ir ļoti franciski. Šogad esmu ieguvis daudz vairāk fizisku traumu nekā visā savā iepriekšējā dzīvē: uzdauzīta acs diezgan traki sagriezts kājas īkšķis sagriezts pirksts, kur izskatās uz mūžiem paliks rēta izmežģīts plecs izmežģīta potīte uz diviem mēnešiem noēsta apakšlūpa uzdauzīti deniņi pēdējais – dīvainas sāpes krūtīs no amfetamīna, kas it kā pāriešot protams, nekas no tā nenotika skaidrā. Secinājumus veikt ir stulbi. Laikam ejot potenciāli savārāmās ziepes kļūst aizvien nesvarīgākas un nesvarīgākas. Ja kāds mani apstādinās, būšu pieklājīgs, līdz palaidīs. Šķiet, iegūstot pašapziņu jābūt uzmanīgākam, kad pazaudē paškontroli. (Comment on this)
Saturday, April 21st, 2018
4:26 pm	Deaf and dumb. Kurls un mēms. Un stulbs. Angliski cilvēki, kas klusē ir stulbeņi. Ienākot mājās darba pārtraukuma laikā, satieku Lūku. What's up man, everything good? ye You happy, everything fine? Ye, fine Good, thats what we all need to be Ye. Howbout you? Ahh, yknow, writing essays, drinking, smoking, relaxing, a bit of Nietszhe cool cool Kad pirmo reizi Lūku satiku, šo cilvēku ar nelielām narkotiku problēmām un vectēvu, kas otrajā p.k. 17 gadu vecumā aizmuka uz Velsu no Latvijas, viņam bija pieķēries populārs teiciens: 'Gone west'. 'Gone west' principā nozīmē ļoti salietoties, bet arī var apzīmēt cilvēku, kas ir vienkārši sajucis prātā. Jo ilgāku laiku pavadu Rietumos, jo vairāk es domāju par šo teicienu. Vai tik tas teiciens nav kaut kādos mistiskos, kulturāli ģenētiskos, starppaaudžu komunikācijas veidos no viņa vectēva, šī jaunā latvju puiša, kas piespiedu kārtā nokļuva šeit, bez jebkādas iespējas iztulkot šejieniešiem savu pagātni, no šī prātā pārnesies uz Lūka prātu? Un vai nav zimīgi, ka tas uzburbuļo, brīdī, kad viņš rij piekto ripu ar Rockstar zīmodziņu? Rietumos tomēr riet saule, kas austrumos uzlekusi. (Comment on this)
Monday, March 12th, 2018
10:36 pm	Vientuliiba, apaatiija depresija, bam. Kam gan tas viss, atkal praataa skan, Kas tev tas viss, atbildes atkal nav. Kaadreiz bija, veel pavisam nesen. Kur palika, kaa dabuut? Laikam uz pagaatni nav veerts skatiities, ja nu vieniigi varu skatiities konstruktiivi racionaali, un visaadi citaadi ar sterilu objektiivu skatiijumu. Galu galaa, tomeer ir taa, ka juutos slikti, un tas laikam paaries, jo taa jau ir bijis un buus. bet tagad esmu sheit, stulbo emociju pieturaa un gaidu autobusu. Varbuut saakt skriet? Buutu forshi, ja tas notiktu, kad man nav 2 deadlines uz naakamajaam trim dienaam, jo, ka sheit staavu, zinu, ka prieciigam praats labaak straada. (Comment on this)
Friday, February 9th, 2018
5:14 pm	Galvā bābeles tornis. Līdz šim man liekas es nedomāju nevienā konkrētā valodā, jo nebija vajadzības. Domas man gāja 'mentālā valodā', A dara B ar C, ja A tad C, ar S un E es varu X viņu utt. Ja kāda doma interesēja, tad precizēju to vai nu latviski vai angliski. Tagad lasot par bilinguālismu un iekļaujot savā apziņā dažādas teorijas ko cilvēki ir izdomājuši par to, kas ar cilvēku notiek, kad viņam ir divas dažādas valodas, kad viņam smadzenēs ir izveidojušies neironu kopojumi un kā tie no vienas puses katrai valoda ir citādi un no otras puses tomēr ir kopīgi un ka dažiem vārdiem kā'mamma' 'tētis'ir kopēja konceptuālā 'jēga' kuru prāts/smadzenes/apziņa/lizardcilvēki bīda uz konkrēti tajā brīdī vajadzīgo valodu un tad ir vārdi vienā valodā, kuru jēga nepārklājas ar vārdiem otrā valodā, piemēram 'sapisiens' un 'getting sorted' un ka ir inference, kas ir vienas valodas iebīdīšanās otrā ne tikai leksiskā līmenī, bet arī teikumu uzbūvē, morfoloģijā utt utt utt utt utt utt un galvā valodas cīnās kopā, kopās viena otru kapā līdz es esmu kapā. Un tagad esmu sācis mācīties citas valodas un es jūtu, ka runāt ir grūtāk un grūtāk tikai vienā valodā un vajag pavadīt kādu laiku vienkārši runājot nonsensu tajā valodā lai iekļūtu atpakaļ tajā valodas kastītē, čau latviešu. Katrā ziņā šodien satiku dievu un tad viņu nogalināju. Tā vien tāda tulpas veidošana galvā. Uzkāpu kalnā, paskatījos skatu, saule, jūra, kalni, un pilsētas skaņas lejā ielejā. "Dievs, vai tu te?" "Jā" "Can I have sex?" "Yes, if you want to" un atā pazuda. Aj, dīvaina diena. (Comment on this)
Wednesday, January 24th, 2018
11:15 am	Tievs, stīgrs, buzz-cut frizūru, cietu, izteiktu figūru un kārtīgu apkaklīti, Lūks soļo. Soļo no savas mazās istabas kalna galā uz universitāti kalt loģiku. Sev un citiem. No kopmītņu pagalma koka soliņa, kur ap viņu izveidojusies jauno vīriešu grupa smēķē, runā un šauj pa bundžām, uz sudraba Toyotu, naudu zeķē iebāzis, pēc kokas. No punkta A uz B. Kāpēc lai kāds jelkad apstātos pa vidu starp šiem burtiem ilgāk kā lai sasietu kurpi vai uztītu cigareti? Redzi punktu B, ej un skaties, kur nākamais. Tas varbūt nedaudz atgādina to bērnu zīmējamo grāmatu uzdevumus, kur ar zīmuli jāvelk no punkta uz punktu līdz iznāk lācis, vai mašīna, vai pašpārliecinātība, pašpietiekamība un pašaizliedzība. Tomēr, ja arī tā ir, tad šie bērnu zīmējumi ir tikai pasaka, īss apraksts par to, kas ir un būs. Jo dzīve ir lielāka par vislielāko bērnu grāmatu un, lai visus punktus savilktu, nepieciešama stingra roka. "I'm ova dying breed lads" Lūks, aizsoļojis līdz publiskā paba iekšpagalma soliņiem, stāv blakus divmetrīgai gāzes lampai ar oranžu liesmu un siltuma auru. Nedaudz smiekli. "An what breed would be that be then, Luke?" "I still give a shit about people around me. I couldave a million dickheads in my life, but I choose a few and stick to them.' Ejot mājup, mēs pārejam pāri tukšai ielai pie sarkanās gaismas. Tas man atgādina par ciematiem Vācijas vidienes agrikulturālā nekurienē, kuru iedzīvotājiem šāds žests ir vairāk aizskarošs kā vidējais pirksts vai nenopļauts mauriņš. Es Lūkam pastāstu par reizēm, kad ar šādu nekaunīgu likumu neievērošanu aizvainoju kādu vietējo. "What? Somebody's upset with you, just point a finger to him for me" Jāsāk skaitīt reizes, kad es caur savu ziemeļu vēsumu atrodu paziņas, kas ir gatavi mani aizstāvēt pret jebkuru netaisnību. (Comment on this)
Tuesday, January 23rd, 2018
3:21 pm	True and blue is who? Is me on meltdown mondays the me that freed the me from skyborne sundays? Is E the sound for mi for me or people I see? I hear them say E right before they sing mi, but me I love to see I love the sea I stove the priests I cloud the seers To cloud their fears to shout and smear to roust a cheer blja, noone's clear (Comment on this)
Monday, January 22nd, 2018
9:37 pm	Priekā bez pietātes piejāt pieteikt pieri paijāt tad priekā pajāt Pārjautāt vai pajāt? Pārstāt vai pārdomāt vai pārmākt vai pakārt ies ? Pateikt ka pārteikties ir pārāk pareizi pareizi reizi pa reizei var pajāt pārjāt un pārstāt. (Comment on this)
Sunday, January 21st, 2018
9:20 pm	Dažreiz bail paliek no pasaules. No visām tās iespējamajām interpretācijām. Pēdējā laikā atklāju labu veidu kā aizmigt - izslēgt savu prātu ar domu mantru - 'es neko nezinu''viss ko es zinu nav patiess', pēc laiciņa patīkams miers iestājās. Protams, kad šī mantras efektivitāte kļuvusi par zināmu faktu, viņa beidz strādāt, bet nu, dažreiz vēl strādā. Vēl bail paliek no interneta, no visām tā iespējamajām iespējām. Katram cilvēkam iedodam limitētu skaitu zīmju, šķietami limitētu skaitu kustību un skatamies(?), kas notiek. Nekad nebiju bijis skatījies cibu, bet zināju, ka tā ir. Vēl viena vieta, vēl viena identitāte. Kas te notiek? Nu, vispār. Internetā. Cilvēki padod pa apli dažādas idejas, simbolu virknes, bildītes, mūziku (es saprotu, ka tas notiek arī ārpus neta, bet šeit dažreiz pārmāc aukstuma sajūta). Uz to visu skatoties pēc iespējas attālināti, pēc iespējas vispārīgi ar 'globālu' skatījumu pārņem tā dīvainā sajūta, kas mani agrāk pārņēma pubertitātes vecumā domājot par DZĪVI, tā pasaules nebeidzamības sajūta, tikai šoreiz ne tik ekstatiska(laikam depresija) un mazāk mistiska(lai gan jautājumi ir tikai vairāk). Vispār man liekas mākslīgais intelekts ir izgudrots, izgudrots v takom smisle nevis kā cilvēces nākamais ģeniālais sasniegums, ar kuru sevi izpisīsim dirsā smagāk kā ar kodolieročiem, bet izdomāts, kā bērniem ir izdomāts draugs vai pieaugušajiem izdomāts dievs, sargeņģelis, visuma vienums utt. Tikai kārtējais vienojošais elements, kas savilks punktiņus starp visu šito cilvēku iracionālo emociju izplūdumu un dzīves apliecinājumu kopumu un izvilks kaut kādu sterilu, matemātiski racionāli vidējo 'jēgu' no visiem cibas postiem un civilizācija, kādu mēs to pazīstam, beigs eksistēt. Bija tāds Klarka (laikam) zinātniskās fantastikas stāsts par budistu mūkiem augstu Himalaju kalnos, kuri velta savu dzīvi Dieva vārda atrašanai, viņi liek kopā burtu visādās iespējamās kombinācijās, meklējot īsto, kas aprakstīs Dievu un, kad viņi to izdarīs, uzminēs Dieva īsto vārdu, pasaule beigs eksistēt. Un nu, Mākslīgais intelekts! un pasaule turpina eksistēt vai varbūt sāk eksistēt jauna pasaule? Protams tajā stāstā uzradās vācietis ar algoritmu mašīnu, kas palīdzēs ātrāk mūkiem tikt galā ar šo problēmu (Comment on this)
Saturday, January 20th, 2018
12:02 am	labnakts ciba Dzīve vienkāršā svešā to sajust var un palikt bešā besīties, mētāties ar svešiem lai atskatīties ko būtu Uz dzīvi palaistu esībā besībā, cerībā uz mesiju tomēr dienu veselu lai nebesos i na nebe ne krichu zaklaty Tas būtu forši Tas būtu gaiši Tas būtu 5 centi par maisu (Comment on this)