aktual's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 7 most recent journal entries recorded in aktual's LiveJournal:

    Monday, March 12th, 2018
    10:36 pm
    Vientuliiba, apaatiija depresija, bam. Kam gan tas viss, atkal praataa skan, Kas tev tas viss, atbildes atkal nav.

    Kaadreiz bija, veel pavisam nesen. Kur palika, kaa dabuut? Laikam uz pagaatni nav veerts skatiities, ja nu vieniigi varu skatiities konstruktiivi racionaali, un visaadi citaadi ar sterilu objektiivu skatiijumu. Galu galaa, tomeer ir taa, ka juutos slikti, un tas laikam paaries, jo taa jau ir bijis un buus. bet tagad esmu sheit, stulbo emociju pieturaa un gaidu autobusu.

    Varbuut saakt skriet?

    Buutu forshi, ja tas notiktu, kad man nav 2 deadlines uz naakamajaam trim dienaam, jo, ka sheit staavu, zinu, ka prieciigam praats labaak straada.
    Friday, February 9th, 2018
    5:14 pm
    Galvā bābeles tornis. Līdz šim man liekas es nedomāju nevienā konkrētā valodā, jo nebija vajadzības. Domas man gāja 'mentālā valodā', A dara B ar C, ja A tad C, ar S un E es varu X viņu utt. Ja kāda doma interesēja, tad precizēju to vai nu latviski vai angliski. Tagad lasot par bilinguālismu un iekļaujot savā apziņā dažādas teorijas ko cilvēki ir izdomājuši par to, kas ar cilvēku notiek, kad viņam ir divas dažādas valodas, kad viņam smadzenēs ir izveidojušies neironu kopojumi un kā tie no vienas puses katrai valoda ir citādi un no otras puses tomēr ir kopīgi un ka dažiem vārdiem kā'mamma' 'tētis'ir kopēja konceptuālā 'jēga' kuru prāts/smadzenes/apziņa/lizardcilvēki bīda uz konkrēti tajā brīdī vajadzīgo valodu un tad ir vārdi vienā valodā, kuru jēga nepārklājas ar vārdiem otrā valodā, piemēram 'sapisiens' un 'getting sorted' un ka ir inference, kas ir vienas valodas iebīdīšanās otrā ne tikai leksiskā līmenī, bet arī teikumu uzbūvē, morfoloģijā utt utt utt utt utt utt un galvā valodas cīnās kopā, kopās viena otru kapā līdz es esmu kapā.
    Un tagad esmu sācis mācīties citas valodas un es jūtu, ka runāt ir grūtāk un grūtāk tikai vienā valodā un vajag pavadīt kādu laiku vienkārši runājot nonsensu tajā valodā lai iekļūtu atpakaļ tajā valodas kastītē, čau latviešu.

    Katrā ziņā šodien satiku dievu un tad viņu nogalināju. Tā vien tāda tulpas veidošana galvā. Uzkāpu kalnā, paskatījos skatu, saule, jūra, kalni, un pilsētas skaņas lejā ielejā. "Dievs, vai tu te?" "Jā" "Can I have sex?" "Yes, if you want to" un atā pazuda.

    Aj, dīvaina diena.
    Wednesday, January 24th, 2018
    11:15 am
    Tievs, stīgrs, buzz-cut frizūru, cietu, izteiktu figūru un kārtīgu apkaklīti, Lūks soļo. Soļo no savas mazās istabas kalna galā uz universitāti kalt loģiku. Sev un citiem. No kopmītņu pagalma koka soliņa, kur ap viņu izveidojusies jauno vīriešu grupa smēķē, runā un šauj pa bundžām, uz sudraba Toyotu, naudu zeķē iebāzis, pēc kokas. No punkta A uz B. Kāpēc lai kāds jelkad apstātos pa vidu starp šiem burtiem ilgāk kā lai sasietu kurpi vai uztītu cigareti? Redzi punktu B, ej un skaties, kur nākamais. Tas varbūt nedaudz atgādina to bērnu zīmējamo grāmatu uzdevumus, kur ar zīmuli jāvelk no punkta uz punktu līdz iznāk lācis, vai mašīna, vai pašpārliecinātība, pašpietiekamība un pašaizliedzība. Tomēr, ja arī tā ir, tad šie bērnu zīmējumi ir tikai pasaka, īss apraksts par to, kas ir un būs. Jo dzīve ir lielāka par vislielāko bērnu grāmatu un, lai visus punktus savilktu, nepieciešama stingra roka.
    "I'm ova dying breed lads" Lūks, aizsoļojis līdz publiskā paba iekšpagalma soliņiem, stāv blakus divmetrīgai gāzes lampai ar oranžu liesmu un siltuma auru. Nedaudz smiekli.
    "An what breed would be that be then, Luke?"
    "I still give a shit about people around me. I couldave a million dickheads in my life, but I choose a few and stick to them.'

    Ejot mājup, mēs pārejam pāri tukšai ielai pie sarkanās gaismas. Tas man atgādina par ciematiem Vācijas vidienes agrikulturālā nekurienē, kuru iedzīvotājiem šāds žests ir vairāk aizskarošs kā vidējais pirksts vai nenopļauts mauriņš. Es Lūkam pastāstu par reizēm, kad ar šādu nekaunīgu likumu neievērošanu aizvainoju kādu vietējo.
    "What? Somebody's upset with you, just point a finger to him for me"

    Jāsāk skaitīt reizes, kad es caur savu ziemeļu vēsumu atrodu paziņas, kas ir gatavi mani aizstāvēt pret jebkuru netaisnību.
    Tuesday, January 23rd, 2018
    3:21 pm
    True and blue is who?
    Is me on meltdown mondays
    the me that freed the
    me from skyborne sundays?

    Is E the sound for mi
    for me or people I see?
    I hear them say E
    right before they sing mi,

    but me

    I love to see
    I love the sea
    I stove the priests
    I cloud the seers

    To cloud their fears
    to shout and smear
    to roust a cheer
    blja, noone's clear
    Monday, January 22nd, 2018
    9:37 pm
    Priekā
    bez pietātes
    piejāt
    pieteikt
    pieri
    paijāt
    tad
    priekā
    pajāt

    Pārjautāt
    vai
    pajāt?

    Pārstāt
    vai
    pārdomāt
    vai
    pārmākt
    vai
    pakārt
    ies
    ?

    Pateikt
    ka pārteikties
    ir pārāk
    pareizi
    pareizi
    reizi
    pa
    reizei
    var pajāt
    pārjāt
    un pārstāt.
    Sunday, January 21st, 2018
    9:20 pm
    Dažreiz bail paliek no pasaules. No visām tās iespējamajām interpretācijām. Pēdējā laikā atklāju labu veidu kā aizmigt - izslēgt savu prātu ar domu mantru - 'es neko nezinu''viss ko es zinu nav patiess', pēc laiciņa patīkams miers iestājās. Protams, kad šī mantras efektivitāte kļuvusi par zināmu faktu, viņa beidz strādāt, bet nu, dažreiz vēl strādā.

    Vēl bail paliek no interneta, no visām tā iespējamajām iespējām. Katram cilvēkam iedodam limitētu skaitu zīmju, šķietami limitētu skaitu kustību un skatamies(?), kas notiek. Nekad nebiju bijis skatījies cibu, bet zināju, ka tā ir. Vēl viena vieta, vēl viena identitāte. Kas te notiek? Nu, vispār. Internetā. Cilvēki padod pa apli dažādas idejas, simbolu virknes, bildītes, mūziku (es saprotu, ka tas notiek arī ārpus neta, bet šeit dažreiz pārmāc aukstuma sajūta). Uz to visu skatoties pēc iespējas attālināti, pēc iespējas vispārīgi ar 'globālu' skatījumu pārņem tā dīvainā sajūta, kas mani agrāk pārņēma pubertitātes vecumā domājot par DZĪVI, tā pasaules nebeidzamības sajūta, tikai šoreiz ne tik ekstatiska(laikam depresija) un mazāk mistiska(lai gan jautājumi ir tikai vairāk).

    Vispār man liekas mākslīgais intelekts ir izgudrots, izgudrots v takom smisle nevis kā cilvēces nākamais ģeniālais sasniegums, ar kuru sevi izpisīsim dirsā smagāk kā ar kodolieročiem, bet izdomāts, kā bērniem ir izdomāts draugs vai pieaugušajiem izdomāts dievs, sargeņģelis, visuma vienums utt. Tikai kārtējais vienojošais elements, kas savilks punktiņus starp visu šito cilvēku iracionālo emociju izplūdumu un dzīves apliecinājumu kopumu un izvilks kaut kādu sterilu, matemātiski racionāli vidējo 'jēgu' no visiem cibas postiem un civilizācija, kādu mēs to pazīstam, beigs eksistēt. Bija tāds Klarka (laikam) zinātniskās fantastikas stāsts par budistu mūkiem augstu Himalaju kalnos, kuri velta savu dzīvi Dieva vārda atrašanai, viņi liek kopā burtu visādās iespējamās kombinācijās, meklējot īsto, kas aprakstīs Dievu un, kad viņi to izdarīs, uzminēs Dieva īsto vārdu, pasaule beigs eksistēt. Un nu,
    Mākslīgais intelekts!
    un pasaule turpina eksistēt
    vai varbūt sāk eksistēt jauna pasaule?

    Protams tajā stāstā uzradās vācietis ar algoritmu mašīnu, kas palīdzēs ātrāk mūkiem tikt galā ar šo problēmu
    Saturday, January 20th, 2018
    12:02 am
    labnakts ciba
    Dzīve vienkāršā
    svešā
    to sajust var
    un palikt bešā
    besīties, mētāties
    ar svešiem
    lai atskatīties ko būtu

    Uz dzīvi palaistu esībā
    besībā, cerībā
    uz mesiju
    tomēr
    dienu veselu lai nebesos
    i na nebe ne krichu zaklaty

    Tas būtu forši
    Tas būtu gaiši
    Tas būtu 5 centi
    par maisu
About Sviesta Ciba