Šodien kārtējo reizi kaut kas ir uznācis... Laikam labi zinu, kas. :(( Labāk būtu ja nebūtu... Kāpēc ir tādas lietas, ko nevar tā vnk ņemt uz aizmirst vai vnk nedomāt par tām?? Psc un kāpēc es nevaru visas lietas nepārdzīvot tā vienkārši?? kāpēc?? Nau jau tā, ka es negribu.. Es laikam esmu pārāk jūtīga. Īpaši pēdējo gadu laikā esmu tā mainījusies... to pat atzina arī mani klasesbiedri vienā aptaujā.

Bez tam man šodien sāp visas roķeles, spēlējām sportiņā volejbolu agn vakar gan šodien, nu jā, manām tievajām roķelēm tā ir pamatīga slodze, psc piecēlos no rīta un tā sāpēja, ka ārprāts... nevarēju saprast, kas noticis, jutos gluži kā narkoša.. sāpēja pat vēnas.. :///

Man gribas iet mājās uzvilkt savas krutās Garfīlda čības, uzvilt savus mīļos šortus  (par kuriem zina visa ....) un nedarīt neko, atslēdzoties no visa. Pilnīgi visa. Bet vislabāk man aptīk staigāt pa māju apakšveļā.. īpaši jau vasarās, kad ir ļoti karsti, bet ņemot vērā to, ka mājās negadās bieži būt vienai, tad...         Man šobrīd gribas būt vienai, un ani priecē tā sajūta, kad es aizeju mājās un neviena nau, es esmu viena pati, un varu darīt to, ko gribu, u neviens mani netraucē, nelamā and so on.

Bļāviens, man reizēm liekas, tā ka es savus senčus ienīstu tik ļoti.. Nu kāpēc man nau paveicies ar viņiem??? Nu kāpēc atkal man ;/// ehhz;///

nju wot tā..... pa brīvdienām būs jāpamācās satiksmes noteikumi, lai var ātrāk nokārtot, un dabūt tiesības:))