|
|
|
Aprīlis 20., 2004
15:45
Un tu sēdi.Un domā. neko nesaprazdams. Ka akli uzticies cilvēkiem, tu pazaudē pats sevi, savu lepnumu, pašcieņu. Jo nekad jau nedomā to, ka uzticoties tiksi nodots. Varbūt. Bet vai Tu gaidīji ņirgāšanos???? Nē.
Un tagad ir tā. Lai arī ir cilvēki ir dažādi. Tu vienmēr tagad šaubīsies. Tu sacīsi: aizmirsti?? Diez vai.. Pāri darījumus parasti tik viegli neaizmirst. Tu prasīsi: Bet vai tēpēc ka mīlu, varēšu piedot?? Es Tev teikšu: un kā Tu dzīvosi..?? Ar to apziņu, ka pret Tevi tā izturējās??? Vai tu to spēsi aizmirst un izlikties, ka nekas nav bijis? Vai Tu tā spēsi??
Mūzika: Placebo "protect me from what I want"
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |