Es gribu. Es šodien gribu nogriezt savus matus. Gribu īsus. Viss. Apnika.

Jo vairāk es dzīvoju, jo lielāks "gruzons" manī mīt. Es laikam vairāk nemāku priecāties par katru sīkumu.

Vakar, braucot uz Rīgu, es sajutos savādi. Redzot to, kā dzīvo citi man palika labāk, jo man ir ģimene, ēdiens un jumts virs galvas. Vecāki mani uztur, es esmu paēdusi, un apģērbta. Šajā ziņā man ir viss, bet citiem nau nekā. Tad gan es sajutos skaista un laimīga.