: Kordēlija šņukst
Kordēlija norija asaru kamolu. Nekad, nekad viņa vairs neatklās savas bēdas, apņemšanās un pārdzīvojumus. Pēdējā laikā arvien biežāk viņa apsvēra iespēju ieviest psihologu. Pirmkārt, tas pienākas ikvienai sevi cienošai mūsdienu dāmai, un Kordēlija tāda noteikti bija, bet, otrkārt, tā vien šķita, ka nav neviena, kas Kordēliju uzklausītu. Precīzāk, vienai draudzenei nedrīkstēja stāstīt, jo viņa pati atradās uz depresijas sliekšņa, otra viņu nesaprastu, ar trešo viņa satikās vien reizi mēnesī un šīs reto tikšanās reižu stundas tik vien kā pietika, lai pārrunātu jaunākos faktiskos notikumus, bet dvēseles sāpēm laika nekad nepietika. Un tā ar viņām visām.
Agrāk Kordēlijai vienmēr bija bullēni - ne vienmēr tas nozīmēja fiziskas attiecības - , kas labprāt uzklausīja Kordēlijas pārdomas un ar apbrīnu glāstīja viņas zilgano spalvu, mēģinot izprast, ko gan uz to visu atbildēt un vai tas maz tiek gaidīts. Taču, kopš Kordēlija bija pievērsusies savam vienam vienīgajam, Buļļa kungam no attālās sētas, bullēni bija pačibējuši kur nu kurais. Nu, un kā jau tas mēdz notikt, viņas viens vienīgais, Buļļa kungs, neizrādīja nekādu interesi par nabaga Kordēlijas jūtīgo un jutīgo dvēseli. Tā nu Kordēlija izšuva arvien jaunus un jaunus nēzdodziņus, bet - ar ko gan dalīties smalkās dvēsles peripētijās?
Kordēlija norija asaru kamolu. Nekad, nekad viņa vairs neatklās savas bēdas, apņemšanās un pārdzīvojumus. Pēdējā laikā arvien biežāk viņa apsvēra iespēju ieviest psihologu. Pirmkārt, tas pienākas ikvienai sevi cienošai mūsdienu dāmai, un Kordēlija tāda noteikti bija, bet, otrkārt, tā vien šķita, ka nav neviena, kas Kordēliju uzklausītu. Precīzāk, vienai draudzenei nedrīkstēja stāstīt, jo viņa pati atradās uz depresijas sliekšņa, otra viņu nesaprastu, ar trešo viņa satikās vien reizi mēnesī un šīs reto tikšanās reižu stundas tik vien kā pietika, lai pārrunātu jaunākos faktiskos notikumus, bet dvēseles sāpēm laika nekad nepietika. Un tā ar viņām visām.
Agrāk Kordēlijai vienmēr bija bullēni - ne vienmēr tas nozīmēja fiziskas attiecības - , kas labprāt uzklausīja Kordēlijas pārdomas un ar apbrīnu glāstīja viņas zilgano spalvu, mēģinot izprast, ko gan uz to visu atbildēt un vai tas maz tiek gaidīts. Taču, kopš Kordēlija bija pievērsusies savam vienam vienīgajam, Buļļa kungam no attālās sētas, bullēni bija pačibējuši kur nu kurais. Nu, un kā jau tas mēdz notikt, viņas viens vienīgais, Buļļa kungs, neizrādīja nekādu interesi par nabaga Kordēlijas jūtīgo un jutīgo dvēseli. Tā nu Kordēlija izšuva arvien jaunus un jaunus nēzdodziņus, bet - ar ko gan dalīties smalkās dvēsles peripētijās?