| Prieks iepazīties! |
[1. Feb 2010|21:49] |
| [ | Garastāvoklis: |
| |  sleepy | ] |
Nav svarīgi kā uz tevi skatās, ko par tevi runā.... svarīgi - kā tu jūties! Ar šo filozofiju es eju savu dzīves ceļu. Par to arī šīs blogs. Tiem, kurus tas neinteresē - sveiciens un jauku ceļu! Bet draugiem durvis šeit ir vienmēr atvērtas ;)
Kas bija par iemslu sākt rakstīt blogu - pat nevarēšu atbildēt... Varbūt - domām pārpildīta galva un vēlēšanos vismaz daļu no šī nasta noņemt, varbūt - modes vējš. Jebkurā gadījumā - te nu es esmu! Ar savām domām, izvirtībām un blēņām :) Cilvēks esmu neparasts un sarižģīts, domas tādas pašas - ja no pirmās reizes nesaproti, otrreiz lasīt nav vērts! |
|
|
| |
[1. Feb 2010|18:45] |
|
Strīdēties ar reklāmas cilvēku ir tas pats, ka pašam sev bākstīt smadzenes :) nekad nezini ko tu īsti no turienes dabūsi!!!! Kaut gan zināms azarts tomēr ir. |
|
|
| Let it snow, let it snow, let it snow... |
[1. Feb 2010|15:00] |
Es iemīlējos Vecrīgas jumtos, kad redzēju tos no, varbūt, augstākā iespējamā punkta pēc Pēterbaznīcas torņa :) ... To ir vērts redzēt! Neko īsti jaunu es jums droši vien neatklāju, vismaz lielākai daļai, bet katrs tā pat to redz savādāk.
Un tagad es varu mierīgi teikt, ka otro reiz iemīlētie tajā pašā brīnumā ir iespējams! Logs pretī manam darba galdam iziet uz šaurām Vecrīgas ieliņām un atrodas ceturtajā stāvā - es brīnišķīgi varu redzēt apsnigušus jumtus un graciozi lidojošas sniegpārsliņas... bet kad vakarā kaimiņlogos iedegsies gaismiņas, Vecrīga pārvērtīsies par mazu aizsnigušu pasaku. Un šodien tā ir īpaši skaista... |
|
|
| |
[9. Jan 2010|11:12] |
"Работай - словно тебе не нужны деньги, танцуй - словно тебя никто не видит, люби - словно никогда не страдал".... вот я и следую этой заповеди! Кидаюсь в любую работу с головой, с полной отдачей, все, что делаю - от души...и куда меня это привело?!
Говорят - нельзя наступить на одни и те же грабли дважды. Нифига - еще как можно! |
|
|
| laiks neārstē! |
[28. Dec 2009|14:49] |
Es nezinu, vai pateikties tev, vai ienīst! Es atkal pamodos nakts vidū, jo nosapņoju, ka esi blakus...tu izmainīji mani un pazudi. Tik daudz ko gribu pateikt, tik daudz par ko pateikties.
Brīžiem man liekas, ka redzu tvi...bet nē. Ir pagājis tik daudz laika, es pat nesaprotu, ko īsti jūtu.
Bet jebkurā gadījumā - man tevis pietrūkst! |
|
|
| ...what a feeling! |
[27. Dec 2009|19:44] |
Vakar viesojos Deja vu bārā! Salsa...mmm! Mana dzīvē dejas aizņem milzīgu vietu - es nevaru iedomāties klausīties mūziku un nekustēties. Dejoju burtiski no bērnības. Bet ko tādu es pagaidām tikai ceru iemācīties.
Viena lieta uzstāties ar pārdomātu, sagatavotu deju. Pavisam kas cits - ļauties mūzikas viļņiem un lidot līdzi partnerim... just! Tā ir varenā lieta!!!!!!
GRIBU!....
Kad ļaujies dejai - tas ir kaut-kas neizskaidrojams! Tā ir mana kaislība....ne vienīgā, bet stiprākā! Tikai tā es jūtos brīva. Bet nu izskatās, ka pienācis laiks celt kvalifikāciju :) |
|
|