šai dārzā tvanīgi pielijušā
kur alejas kā šķipsnas stiepjas
kur pār ceļaplakstu zemes tuša
kur seju tonējusi degoša riepa
šai dārzā pie kura viss atstāts
kā siers uz izjauktu Jāņu galda
kur ēnām deklamēšanai rokās atstāts
šī romāna noslēgums un nāve salda
šai dārzā kuru nicinot mīli
un simto lietussargu kur straumē met
šai dārzā kur notrul pat īleni
kur ogles lākturim jāmeklē
kur cilvēku neatrast
kur nesakasīt smaidam
- "bet tāpēc jau ir otrs krasts
mēs varam atirties
ko tad mēs vēl gaidām?" |