aizmuguras' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, March 18th, 2005
Time |
Event |
10:03a |
1) Atklāti sakot, jau sen pelnīts sods un tomēr tā vēlme kaut rīta sajūtas varētu ielikt kādam citam smadzeņu podā. Vivat un in vino veritas. Tas jums šobrīd, ne man:P
2) Makten savāds apnikums no visiem tiem māksliniekiem, multimāksliniem u.c. tai pašā mūszemes kalvē kaltajiem - būtu bijis kaut vai viens grautiņš tajā draņķa krogā. Kad dabūts bietē, dzīve uzreiz citās krāsās krāsojas... Vai tad tas bija tik grūti. Nē, nu fucking!
3) Jūs sakat pirmais ieraksts? A manu dibenu esat redzējuši - dabūsiet ne tikai pumpu izspiest.
4) Vajag jaunu meiteni - smags raksturs man ir, bet nu trakoti viegla uzvedība. | 12:09p |
Dažiem tikko ārā veicās. Tai pļorzā, kas tikai sākusies savilkties cietākā masā, puisis ar miseni un čībiņās - tiptaptiptap. Smēķīts zobos. Trenjaka ar Adidas zīmēm (vot jaudīgas saulenes neredzēju un kepku) un kaut kādas bez maz vai a la Nike čības, un šļorpt slīdiens, rokas, smēķis, miskaste pa gaisu. Dzīvžogā no misenes kaut kādas izlietotas cigarešu un čipsu pakas un BLADĀC! uz pēcpuses. Un tad nāk ziniet tāds maziņš bet zīmīgs šoka mirklis, kad balssaites tiek atvilktas kā lokam stiegra, lai izšautu... Nu visu bultu maku ar visvisādiem mīļvārdiņiem YT^)&(*R&(* ! &*&E^/! %&&^(! BET! (Un es esmu aiz loga - es varu tikai vērot, ausis ni-ni notikumus uz ielas) garām iet krievu tantuks un puisi, kas sācis lamāties, ar diviem, nu augstākais 5 vārdiem nomierina. Interesanti, ko viņa teica tam puisim, ka tas cēlās augšā no ledus, ar gariem zobiem savāca visu izbirušo šmuci un pazuda savā treptelpā?
Bog pomažet, vai? | 1:56p |
Vot, tā. Pietiek vien piereģistrēties cibā, aizlīst uz savu laiva draugu (izbijušu vai paziņu) aizlīst žurņiem, sākt pļāpāt par šo un to, un nekādi negribēt atklāties, kas esi par putnu, kā uzreiz āža kāja lien ārā. Vot tev atmiņas par attiecībām. Bija laba? Bija, ellišķīgi laba bija. Tas es nebiju nopieni ņemams. | 2:33p |
izskraidīju savus favorītus draugos.lv . Tīri vai gribas sev paglaimot, ka esmu patiešām skaistas, simpātiskas, šarmantas un visādi citādi uzmanību piesaistošas meitenes pieadījis kaut kur ap 100. No vienas puses tāda savāda sajūta - kāds prieks, ka Latvijā ir tik daudz brīnišķīgu sieviešu, no otras - vai tik es neesmu sācis sev vākt slepenu un virtuālu harēmu, neskatoties uz to, ka ar lielāko daļu to meiteņu man nekad nekas nesanāks. Kāpēc tiešām skaistumu nevar paņemt kā jūru uz paģirām izdzert? | 2:58p |
Es te tikai tā. Tā rāmi un neko vairāk.
Ar baigāko baudu klausos latviešu tautas mūzikas kolekcijas CD un tā pie sevis prātoju - vai dzeguze ir bagāta? |
|