26. Augusts 2009

• Par tiem, kuri varēja kļūt par draugiem. Bet nekļuva
• 26.8.09 14:56
• Droši vien ikvienam cilvēkam dzīvē pienāk brīdis, kad viņš ar rezignētām šausmām atskārš, ka visu, ko būtu gribējies, viņš šā vai tā nekad nepaspēs. Vēl jo vairāk - tu saproti, ka tik daudzas iespējas - patiesībā visas labākās iespējas - ir vai nu palaistas garām, vai palikušas tā arī pa īstam nenovērtētas. Draugi gadu gaitā ir kļuvuši arvien svešāki un svešāki, līdz beidzot pazuduši no tavas dzīves pavisam. Daudziem cilvēkiem, kam būtu vajadzējis pateikt, ka viņus mīli vai ka viņi tev ir svarīgi, tu to neesi pateicis un vairs nekad nepateiksi. Savukārt vairākums to, ko ik dienas satiec no jauna, tev nebūt vairs neliekas nedz svarīgi, nedz mīlami. Tev viņiem tāpat nav nekā ko teikt. Un tad vēl tie, kurus tu labprāt būtu uzskatījis par saviem draugiem, iemantojis viņu draudzību, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nav izdevies. Vai nu viņu vai, visticmāk, tevis paša neizlēmības, nedrošības un neuzņēmības dēļ. Reizēm tu kādu no viņiem satiec, jūs pat esat pazīstami. Un tu nodomā - redz, viņš varēja būt mans draugs. Bet nav. Un iekšā kaut kas sažņaudzas, sačokurojas.
  
  /Pauls Bankovskis "Ofšors"/
  
• 0+