6. Decembris 2007

• Tepat blakus
• 6.12.07 10:49
• Vai tad Besa nezina, kas ir laime?
  Rudens vakaros, kad viņi saguruši taisās uz čuču, sīkie ņemas pa skārda vannu un Besa pielej klāt siltu kumelīšu ūdeni. Un, kad miers mājās, viņa izvelk vannu uz sliekšņa, izgāž ūdeni miķelīšos, un garaiņi iejūk smaržīgajā tumsā.
  Vai tad Besa nezina, kas ir laime?
  Karstās vasaras pēcpusdienās, kad bērni un suņi ņemas pa mazo upīti un viņa kā trauksmaina irbe tekalē pa krastu, skaitot galvas. Un pusceļā līdz mājai viņi visi atkrīt āboliņa pļavas ēnainajā malā pagulēt diendusu.
  Vai tad Besa nezina, kas ir laime?
  Pavasara dienā, kad vārās pirmo skābeņu zupa. Bērni griež cieti vārītās olas kā vilciņus uz galda, bet sunīši snaikstās gar durvīm, gaidot zupas kauliņus.
  
  /Nora Ikstena/
  
• 0+