13. Jūlijs 2007

• Migliņezis
• 13.7.07 14:00
• Trīsdesmit odiņi izskrēja norā un sāka spēlēt savas pīkstīgās vijoles. No mākoņiem izlīda mēness un smaidot sāka peldēt pa debesīm. "Mmm!..."
  - aiz upes nopūtās govs. Ierējās suns un četrdesmit mēneszaķīšu aizdrāzās pa taciņu.
  No upes pacēlās migla, skumjš balts zirgs tajā iegrima līdz krūtīm, un tagad likās - miglā peld liela balta pīle un sprauslodama tajā bāž galvu. Ezīts sēdēja pakalniņā zem priedes un lūkojās uz mēness gaismas apgaismoto, miglas pielieto paleju.
  Bija tik skaisti, ka viņš laiku pa laikam sapurinājās: vai tikai tas nerādās sapnī?
  Bet odiņi nenogura spēlēt savas vijoles, mēneszaķi dejoja un suns gaudoja. "Ja stāstīšu - neticēs!" nodomāja Ezītis, un saka lūkoties vel uzmanīgāk, lai tādu skaistumu iegaumētu līdz pēdējam sīkumam.
  
• 3+