17. Oktobris 2006

• Shopping
• 17.10.06 11:40
• Šīs vietas atstāšana atgādina izraidīšanu, nevis atvadas. Cilvēki pie kases galdiem steidzīgi met maisos pirkumus, kuri, izsvaidīti pa visu mākslīgi paplašināto virsmu, acumirklī ir zaudējuši pievilcību. Pakas, kārbas, burkas un pudeles jau atrodas savā iznīcības ceļā uz atkritumu tvertni vai citu nekurieni, bet kases rene tiem atgādina viņu patieso sūtību – viņu grozīšanās neonā gaišumā ir bijusi tikai mānīga vērtības imitācija līdz brīdim, kad kāda nodevīga roka ir norāvusi tos no postamenta un iesviedusi grozā. Supermārkets bez žēlastības izgrūž no sava vēdera preces un pircēji ir sprieduma izpildītāji. Taču jocīgi – šajā pašā mirklī viņi paši kļūst par savu pirkumu upuriem, jo tie piespiež viņus būt par vienu miesu un asinīm.
  Atvadas te ir saraustītas un īsas, pa reni jau viršu gāžas citi pirkumi. Cilvēki nav gaidījuši, ka šis brīdis būs tik vienaldzīgs, cinisks un īss, un ka viņi – vienkārši tā – bez kādiem atvadu sveicieniem tiks izmesti uz ielas. Tāpēc viņi atstāj šo vietu noliektām galvām un šļūcošiem soļiem, un viņu sagumušos augumus uz leju velk maisi, pielādēti akmeņiem, kurus viņi paši izvēlējušies.
  
  Bet vislabāk man patīk supermārkets naktī. Stundu pēc pusnakts es ieripinu auto tukšajā stāvvietā, izkāpju ārā un dziļi ievelku plaušās dzestro gaisu. (..) Es esmu viens ar šo celtni, es pieeju supermārketam un pielieku roku tā varenajai miesai. Kameras mani vēro un drīz izskries bruņoti sargi. Bet kamēr tas nav noticis, es piespiežu ausi alumīnija dēlim un ieklausos. Aiz izolācijas vates, caurvējā pieskardamās apdares plāksnei, iedrebas tvaika plēve. Tur pukst supermārketa sirds. Un es kļūstu par viņa tvaika plēves sirdi, kas sitas starp divām apdares plāksnēm un ne pie kā nav vainīga. Es pārvēršos par viņa kases aparātu acīm, no kurām atvienota strāva. Viņa elektrisko lampiņu virtenēm apkarinātais augums iebrauc manī kā izgreznots kuģis. Tāds kādreiz aizpeldēja garām, atstādams mani ar tik lielu vientulības sajūtu, kādu spēj izstarot vienīgi puķes zem supermārketa betona kājām.
  
  /Tālis Tīsenkopfs "Izraidīšana no supermārketa", Rīgas Laiks, 2002/
  
• 0+