23. Augusts 2006

• 23.8.06 14:25
• Čučiņāt kopā. Ieritināties siltajā, mīļajā azotē. Pieglausties pazīstamajam ķermenim un laimīgi iemigt. Bezgalīgā drošībā un paļāvībā. Nebaiļojoties, ka rīt tā visa varbūt vairs nebūs.
  
  Vai arī palikt kādu brīsniņu augšā un pētīt. Kā, miegā laižoties un muskuļiem pamazām atslābstot, nodreb viņa roka. Kā pie katra sirdspuksta notrīs viņa krūškurvis. Kā zem aizvērtajiem plakstiem, vērojot sapņu kino, kustas viņa acis. Un neizstāstāmi mīlēt to visu.
  
  Būt blakus. Cieši, cieši klāt.
  
  Būt kopā bieži. Un tas nekas, ka šis un tas sāk likties pierasti. Arī "pierasti" var būt labi. Reizēm pat labāk par "nepierasti", jo nav vairs jātērē spēki iepazīšanai. Var koncentrēties uz ko citu, svarīgāku.
  
  ***
  
  Gribas vēl ilgi. Gribas daudz un pamatīgi.
  
  Piedodiet, ka tas viss skan pārāk laimīgi un rozā.
  
• 1+