Kāpēc daudzi vīriešcilvēki trolejbusos sēž ar ieplestām kājām? Tieši tik ieplestām, lai blakussēdētājam būtu jāielien stūrītī un jāsaraujas maziņam, maziņam... Kāpēc viņi domā tikai par sevi? Vai arī nedomā ne par ko?

Taisni tādi frukti man patrāpījās blakus vakar vakarā, šodien no rīta un pēcpusdienā. Neesmu no apaļīgajām, daudz vietas neaizņemu, tomēr mana teritorija paliek mana teritorija. Negribu es sabakstīties ar svešu onkuļu ceļgaliem! Vot tā.

Savu sāpi esmu izkliegusi. Jocīgi, bet labāk vienalga nepalika...