|
||||
|
Kad jauniešu acīs redzu dzīvesprieku un cerību, man dažreiz negribas atvērt tiem savu pasauli ar tumsu un sāpēm. Bet kad viņos redzu lielākas sāpes un neticību, kā pats jūtos, man paliek bail. Kā ir dzīvojot ar maziem bērniem? Cik daudz izlikties un slēpt tiem kā jūties? To cinismu un rūgtumu. Manī ir daudz prieka, bet tā ir cita enerģija nekā divreiz jaunākiem. |
||||
|
|