Es nekad neesmu bijis jauks cilvēks, un man nekad arī nav bijis nekādu ilūziju, ka es varētu kādreiz saņemt šādu apšaubāmu titulu. Es tomēr biju noderīgs, un es pamanījos noslēgt tādas savienības, lai apturētu tālāku sevis slīgšanu Ellē, taču mans liktenis vienmēr bija būt par mēra liesmām, nevis dziedējošu balzāmu. Un pat jūsu gaisma nespētu mani izglābt no manis paša. Tā vietā es noslīcinātu jūs tumsā līdz ar sevi. Jūsu gaisma manas nejaukās dabas iespaidā izblāvētu, līdz galu galā es paliktu par greizsirdīgu vampīru un izsūktu pēdējās tās lāsītes no jums. Un, pat ja tas jūs tomēr nenogalinātu, tas padarītu jūs par tādu pašu ēnu iemītnieci, kāds esmu es, un ticiet man, pasaulei nepavisam nav vajadzīgs mans dubultnieks.
Severuss Strups, "Mana dārgā mis Grendžere"