ainu ([info]ainu) rakstīja,
@ 2018-06-02 01:33:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
saruna
...
-es nezinu, ko tu gribi, es nezinu, ko es tev varētu teikt
tu vienkārši esi.
tā problēma tajā, ka tu vienmēr esi gribējusi dzejnieku, kādu literātu, kas tevī saskatītu vairāk nekā tur ir ko saskatīt. Jo tur nav.
Tu esi arbitrāra. Ja pasaule būtu iegrozījusies kaut vai tikai laika nobīdes ziņā par divdesmit minūtēm citādi, es tagad aizrautos ar kādu citu. Jo vienmēr ir kāds cits. Un vienmēr turpina būt kāds cits.
Bet visīstākā romantika ir tajā, ka tu, lieliski apzinoties, ka tas varētu būt kāds cits, tomēr izvēlies šo vienu. Un nejau tāpēc, ka tam piemistu īpaša izredzētība, nejau tāpēc, ka tur klātesoša būtu kāda liktenīga mīlestība, bet tīri tāpēc, ka tu redzi viņu kā cilvēku un jums ir labi.
Nu, ne vienmēr labi, bet ir bijis labi. Un iemesls cerēt, ka vēl būs. Viss pārējais ir muļķības, viss pārējais ir konstruētas ilūzijas.
Es tevi mīlu, velns parāvis, un nejau tādējādi, ka es metīšu oļus pa taviem logiem vai atstāšu tavās zeķu atvilktnēs salkanas zīmītes.
Es tevi mīlu tā, ka gribu tevi redzēt tavas vissūdīgākās dienas epicentrā, uzņemt uz savas ādas pasīvo agresiju un tevi mierināt, zinādams, ka vēlāk tu par to visu atvainosies un attiecībā uz mani darīsi to pašu.
Lūk tā.
Es tevi nemīlu kā filmās, un, ja tas ir tas, ko tu meklē, tad tu esi naiva
es tevi mīlu tā, kā mīl piecdesmitgadīgs strādnieks savu sievu.
tu vari teikt, ka tas nav skaisti, ka tas ir mietpilsoniski un bezgaumīgi, bet es uzskatu, ka tā ir visīstākā mīlestība
norādi man uz kaut vienu jūsmīgo dzejnieku, kas kādu ir mīlējis vairāk kā trīs dzejoļus pēc kārtas, es domāju, tas nebūs viegli.
bet es tev varu parādīt veselu lērumu vienkāršu cilvēku, kas mīl visvienkāršākajos un pragmatiskākajos veidos.
Lūk arī tava atbilde. Tu neesi īpaša, tu neesi dievišķi skaista,
nekas tevī neliek man sevišķi kaifot
mums kopā vienkārši ir jautri
es tevi izvēlos, jo tā, lūk, ir sanācis. Un nav iemesla kaut kam būt citādi.

-Jā, tas tā var būt, bet kāpēc atteikties no mīlestības ilūzijas? Mēs, visi tie, kas domā, sen zinām, ka tie ir meli, tas ir vissmalkākais apmāns un cukurvates migla. Nu un? Dzīve ir nežēlīga cīņa par un pret eksistenci, tā arī šīs abas lietas nesalāgojot. Jādzīvo ir pašam un neviens nevar būt tavs balsts un kruķis fundamentālā ziņā, tādā ziņā visi ir arbitrāri, bet vai vajag par to tā runāt? Jā, es varētu mīlēties un dzīvot ar kādu citu. Bet, līdz ar to arī es pati būtu cita. Man šķiet, ka tas, kas tagad notiek, ir cieši sajūgts ar manu būtību, visām manām dispozīcijām. Notika tas, kas varēja notikt. Vai varēja notikt citādi? Es nezinu. Fakts ir tāds, ka nenotika. Un tas vien, ka nenotika, paver tik plašu lauku tam, lai ieskatītu tajā visā kaut kādu likteni, kaut kādu izredzētību, kaut kādu vērstību uz kaut ko. Kaut kādu maģiju. Kā tu nesaproti, ka es tik izmisīgi gribu kaut kam ticēt, kaut kam vairāk kā tikai nejaušībai un nojēgumam par to, ka „ir kā ir”. Skaidrs, ka es pati sev esmu īpaša, jo esmu sev dota pavisam citādi nekā man ir dots jebkurš cits, bet es gribu tāda būt arī tev. Es varbūt gribu, lai tu sev melo, es gribu, lai tev nav līdz galam skaidrs, kas šis viss ir. Es gribu, lai tevi arī kādreiz pārņem tās saldkaisles trīsas. Es tev vienmēr saku, cik tu esi īpašs, bet līdzīgas lietas es esmu teikusi arī citiem, jo man katrs no jums, daudzajiem mīļākajiem, ir licies pēdējais un liktenīgais. Tiesa, es katrreiz ar to visu viļos. Bet, vai tu maz zini, cik skaistas ir tās naivo ilūziju sagraušanas sāpes. Man liekas, tu nezini, un tāpēc tu baidies.

-vai būs ok?
mēs laikam sen neesam mīlējušies

-lol, jā, ar to varbūt būtu līdzēts
...


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nulle
2018-06-02 03:08 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?