ainu ([info]ainu) rakstīja,
@ 2017-11-07 19:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakaros grūti aiziet gulēt, vienmēr tāda sajūta, ka kaut kas beidzas. Negribas. Ja nu vairs nesākas? Un ne tā, ka es varētu nepamosties no miega, nē, es varētu pamosties un nekad vairs neapjaust, ka esmu pamodusies, zini? Tāda baisa sajūta, kad attopies lekcijā trijos dienā un atceries, ka esi dzīvs. Un ko darījis līdz šim? Velns zina. Sametas šķērmi. Un tad man pēkšņi liekas ārkārtīgi dīvaini, ka var tā un šitā nolikt roku, varētu auditorijā raudāt un bļaustīties, varētu visu. Visi varētu visu, bet neviens neko nedara. Kāpēc? Un vispār, kā es šeit nonācu, jocīgi, nemaz nepamanīju. Simtiem mazu darbību diendienā aizslīd man garām- uzvārīt ūdeni, aizšņorēt kurpes, attaisīt durvis. Cik reižu es dzīvē esmu attaisījusi durvis? Desmitiem reižu ik dienas. Cik no tām es atceros- ne vairāk kā piecas. Nu baisi! Nodzīvo dzīvi un nepamani. Dažreiz man liekas, ka cilvēki nemirst, viņi tā vienkārši aizmirst, ka dzīvo un izdziest un pazūd.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?