- 10/17/07 03:38 pm
-
čž vai ne čž, bet tehnoloģiski magnētiskā lauka pārvēršana kinētiskajā enerģijā ir tas lauciņš, kurā eksperimentus var taisīt katrs wannabe pasaules glābējs.
1. pieeja pie izejmateriāliem ir salīdzinoši liela,
2. kamēr viņš šito necentīsies atkārtot 30x mērogā, viņš ar šito rotaļlietu nevar nevienu nobeigt,
3. šīs sistēmas ir relatīvi viegli neatkarīgi verificēt.
Atšķirībā no loģiskākām sistēmām (no energoefektivitātes viedokļa), kurās mēģina mākslīgi radīt rotējošus magnētiskos laukus, atrast rezonansi elemntārdaļiņu līmenī un elektrolīzēt smago ūdeni - šis piemēŗs ir relatīvi nekaitīgs un ir pietiekams ierobežots skaits mainīgo lielumu, lai to aiznestu arī līdz mainstream zinātnei.
Par čž runājot: ir apsildes sistēmas (ūdens vārīšanas) ar COP>1, kuras darbojas uz pāris kavitācijas fenomenu ekspluatēšanu. Nu lūk - tad cilvēki sistēmā ievada elektrību - dabon ārā tvaiku un no tā mēģina elektrību atkal ģenerēt. Tā rezultātā kopējais sistēmas COP protams atkal ir jau krietni zem 1